Foto: DELFI
2012. gada budzēta projektā nav paredzēyi līdzekļi nacionalizētās bankas " Snoras" glābšanai. Sliktākajā gadījumā valdība varētu ņemt šiem nolūkiem kredītu, otrdien paziņojusi Lietuvas fianšu ministre Ingrīda Šimonite, informē portāls " Delfi.lt".

"Ir skaidrs, ka "Snoras" neviens negrasās glābt uz budžeta rēķina. Ja redzēsim, ka vajag vairāk naudas nekā ir Noguldījumu apdrošināšanas fondā, vajadzēs nopietni domāt - kādu lēmumu pieņemt. Tas būs atkarīgs no bankas īpašumu vērtības un cik apdrošinātos noguldījumu varēs segt pēc keditoru prasījumiem," skaidroja Šimonite.

Viņa piebilda, ka valdībai var nākties aizņemties, ja prasījumu segšanai nepietiks ar fonda naudu un bankas aktīviem.

Patlaban zināms, ka "Snoras" apdrošināto noguldījumu vērtība ir aptuveni četri miljardi litu ( 800 miljoni latu). Bankas aktīvu vērtību lēsa uz astoņiem miljardiem litu ( 1,6 miljardiem latu), taču jau šobrīd ir zināms, ka trūkst vairāk nekā miljards litu, un , iespējams, līdzekļu iztrūkums var izrādīties vēl lielāks.

Par bankas stāvokli trešdien 23. novembrī plāno ziņot tās administrators Saimons Freklijs.

Noguldījumu apdrošināšanas fondā patlaban ir 1,1 miljards litu ( 202 miljoni latu).

Šimonite atgādināja, ka notiks bankas reorganizācija - labajā un sliktajā daļā. Uz labo daļu tik pārreģistrēti visi apdrošinātie noguldījumi un aktīvi, kurus var izmantot saistību segšanai.

Kā ziņots, Lietuvas valdība 16. novembrī nacionalizēja 100% "Snoras" akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam, kad Lietuvas centrālā banka saņēma informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljoni latu) vērtībā.

Pašlaik banku "Snoras" pārvalda pagaidu administrators Saimons Freklijs un viņa komanda, kurā ir 20 līdz 25 cilvēki.

Seims 17. novembrī pieņēma likumu grozījumus, kas ļaus atdalīt daļu pārņemtās bankas īpašuma un nodot to jaunai valsts dibinātai bankai. Šie grozījumi ļaus valstij nepieciešamības gadījumā atdalīt bankas labos aktīvus no sliktajiem un nodot daļu aktīvu privāta kapitāla bankai vai valsts dibinātai pagaidu bankai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!