Nafta aizvadījusi neveiksmīgu gadu, cenai sarūkot par vairāk nekā 20%; šogad strauju kāpumu neprognozē
Foto: AFP/Scanpix

Nafta pērn aizvadījusi sliktāko gadu vēsturē, kopējai cenai 2020. gada laikā sarūkot par vairāk nekā 20%, liecina biržu dati.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

WTI cena gadu noslēdza pie 48,52 dolāriem par barelu, un gada laikā tā sarukusi par 21%. 2020. gadu WTI sāka pie 61,06 dolāru atzīmes, janvāra pirmajā nedēļā sasniedzot 65,65 dolārus.

Savukārt "Brent" gadu noslēdza pie 51,8 dolāru atzīmes, kas ir par 22% zemāk nekā 2020. gada sākumā.

Cenas pērn sarukušas, pandēmijas ietekmē mazinoties pieprasījumam pēc degvielas, kā arī cenu kara starp Saūda Arābiju un Krieviju rezultātā.

Jāatgādina, ka aprīlī WTI markas jēlnaftas cena samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš 1998. gada, un pēc tam saruka zem nulles, sasniedzot gandrīz mīnus 40 dolāru atzīmi. Tas nozīmē, ka naftas ražotāji maksāja pircējiem, lai viņi ņemtu un uzglabātu naftu, baidoties, ka maijā varētu beigties vieta ražotāju naftas krātuvēs. Negatīva jēlnaftas cena tika sasniegta pirmo reizi pasaules vēsturē.

"Mēs iepriekš neko tādu nebijām redzējuši – ne 2008. gada finanšu krīzes laikā, ne pēc 2001. gada 11. septembra traģēdijas," saka "Third Bridge" eksperts Pīters Maknalijs, uzsverot, ka ietekme uz pieprasījumu bija nozīmīga.

Pēc ziņām par vakcīnu naftas cenas novembrī sāka atgūties, augot septiņas nedēļas pēc kārtas, taču, tirgus dalībnieku vidū augot bažām, ka pandēmiju tik drīz neizdosies mazināt, naftas cenas atkal ieņēma lejupejošu virzienu.

Pirmdien, 4. janvārī, Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) dalībvalstis un organizācijā neietilpstošo naftas eksportētājvalstu grupa Krievijas vadībā, kas pazīstama kā OPEC+, dalībnieki tiekas, lai apsvērtu naftas ražošanas apjomu palielināšanu par pusmiljonu barelu dienā. Šī būs jau otrā tikšanās pēdējā laikā, jo decembrī sanāksmes laikā biedri vienojās palielināt ražošanas tempus par pusmiljonu barelu dienā. OPEC+ plāns paredz šajā gadā pakāpeniski audzēt apjomus, taču vairāku dalībvalstu pārstāvji pauduši neizpratni par apjomu palielināšanu laikā, kad Covid-19 turpina izplatīties un situācija vēl ir tik neskaidra, raksta "Reuters". Tādēļ biedru vidū patlaban nav vienprātības. OPEC līdere Saūda Arābija iepriekšējās sanāksmēs ierosinājusi daudz piesardzīgāku pieeju, savukārt Apvienotie Arābu Emirāti un Krievija uzsvērusi, ka dod priekšroku straujākam apjomu palielinājumam.

Pērn OPEC+ nācās samazināt ražošanu par rekordlielu apjomu, jo pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi būtiski samazināja pieprasījumu. Sākotnēji organizācijas valstis samazināja izlaides apjomus par 9,7 miljoniem barelu dienā, bet tad apjomus atkal nedaudz palielināja.

OPEC decembrī samazināja naftas pieprasījuma pieauguma prognozi, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas jaunākos datus. Iepriekš organizācija prognozēja 6,25 miljonu pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

"Ņemot vērā fundamentālos faktorus, OPEC+ būtu prātīgi turēt esošos apjomus līdzšinējā līmenī, un daļa lielāko ražotāju piekrīt šim viedoklim," uzskata "Energy Aspects" līdzdibinātājs Amrits Sens

OPEC vadītājs Mohameds Barkindo aģentūrai "Reuters" sacījis, ka pastāv vairāki faktori, kas pirmajā pusgadā varētu tirgu vilkt uz leju. "Kaut arī ir vairākas cerīgas pazīmes, prognozes 2021. gada pirmajam pusgadam ir ļoti atšķirīgas, un pastāv dažādi riski," viņš sacījis.

Tāpat viņš uzsvēris, ka vairākās valstīs aizvien ir spēkā dažādi sociālās un ekonomiskās aktivitātes ierobežojumi, un pastāv bažas par jauna, postoša vīrusa paveida aktivizēšanos.

Saskaņā ar Barkindo prognozēm, spēcīgāku ekonomikas atjaunošanos varētu novērot 2021. gada otrajā pusē, taču tādām nozarēm kā tūrisms, atpūta un viesmīlība, var būt nepieciešami vairāki gadi, lai sasniegtu pirmspandēmijas līmeni.

Barkingo prognozē, ka pasaules naftas pieprasījumu virzīs jaunattīstības valstis, un tas 2021. gadā sasniegs 95,9 miljonus barelu dienā, kas ir par 5,9 miljoniem barelu dienā vairāk nekā 2020. gadā. Tomēr tas aizvien ir mazāk nekā pirms pandēmijas, kad apjomi bija aptuveni 100 miljoni barelu dienā.

Tirgus analītiķi uzsver, ka naftas pieprasījuma atgūšanās būs atkarīga no vakcīnu efektivitātes un vakcinēšanas gaitas, taču daļa ekspertu prognozē, ka cenas neatgriezīsies pirmspandēmijas līmeņos līdz pat 2022. gada beigām vai 2023. gadam. Turklāt patlaban aizvien lielākas bažas rada jaunā vīrusa paveida izplatīšanās.

"Jaunā vīrusa paveida izplatīšanās var sarežģīt prognozes realizēšanos, un valstis var ieviest striktākus ierobežojumus, kas pirmajā ceturksnī būtiski pavājinās naftas pieprasījuma prognozi," saka kompānijas "Oanda" tirgus analītiķis Edvards Moja, uzsverot, ka pirmajā pusgadā noskaņojumu visvairāk ietekmēs papildu nosacījumu ieviešana un uzmanīga OPEC valstu rīcība.

"Reuters" veiktajā 39 ekonomistu aptaujā, kas tika veikta decembra otrajā pusē, eksperti prognozēja, ka šogad "Brent" vidējā cena sasniegs 50,67 dolārus par barelu. Savukārt WTI naftas cena 2021. gadā sasniegs vidēji 47,45 dolāru par barelu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

OPEC Apvienotie Arābu Emirāti Nafta Saūda Arābija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form