Pasaules galvenās naftas ieguvējvalstis svētdien Kataras galvaspilsētā Dohā nepanāca vienošanos par ieguves apjoma iesaldēšanu, un, reaģējot uz to, naftas cenas pasaulē pirmdienas rītā kritās.
Kataras enerģētikas ministrs Mohammeds bin Salehs al Sada paziņoja, ka pēc sešu stundu ilgām sarunām naftas ieguvējvalstis secinājušas, ka tām vajag "vairāk laika".
"Kopējais secinājums bija tāds, ka mums vajag vairāk laika konsultācijām savā starpā Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un ārpus tās esošajās ieguvējvalstīs," sacīja Sada.
Sāncensība starp OPEC un reģionālajiem smagsvariem Saūda Arābiju un Irānu neļāva panākt vienošanos, neraugoties uz sešas stundas ilgo oficiālo sanāksmi starp 18 naftas ieguvējvalstīm.
Irāna boikotēja šo sanāksmi pēc tam, kad šī valsts atteicās ievērot jebkādu vienošanos par ieguves apjoma iesaldēšanu, paziņojot, ka tā grib palielināt savu naftas ieguvi līdz līmenim, kāds pastāvēja pirms sankciju noteikšanai pret Irānu.
Atbildot uz jautājumu, vai Irāna bijusi diskusiju centrā, kurās piedalījās arī OPEC sastāvā neesošā Krievija, kas ir lielākā naftas ieguvēja pasaulē, Sada sacīja, ka Teherānas piedalīšanās būtu padarījusi jebkādu ieguves apjoma iesaldēšanu efektīvāku.
"Mēs respektējam viņu (Irānas) pozīciju ... iesaldēšana noteikti būtu efektīvāka, ja būtu iekļautas lielākās ieguvējvalstis, ieskaitot Irānu," sacīja Sada. "Tas palīdzētu atjaunot tirgus līdzsvaru,” viņš piebilda.
Saūda Arābija bija uzstājusi, ka nepieņems ieguves apjoma iesaldēšanu bez Irānas piedalīšanās.
Sada sacīja, ka nav noteikts datums jaunai naftas ieguvējvalstu sanāksmei nākotnē, un piebilda, ka tām vajag vairāk konsultāciju.
Tiek uzskatīts, ka nespēja vienoties Dohā notikušajās sarunās var katastrofāli ietekmēt jēlnaftas cenas.
Kataras ministrs gan sacīja, ka šī ietekme nebūs tik liela, jo naftas tirgus pamatrādītāji ir uzlabojušies kopš februāra, kad Saūda Arābija, Krievija, Venecuēla un Katara panāca sākotnējo vienošanos par ieguves apjoma iesaldēšanu.
Sarunu mērķis bija iesaldēt ieguves apjomu, lai samazinātu jēlnaftas pārprodukciju tirgū, kuras dēļ ir kritušās cenas un naftas eksportētājas ir zaudējušas ienākumus miljardiem ASV dolāru apmērā.
Naftas cenas bija samazinājušās no apmēram 100 dolāriem par barelu 2014. gada vidū līdz apmēram 27 dolāriem par barelu februārī, kas bija zemākais līmenis 13 gadu laikā. Februārī naftas cenas atkal sāka pieaugt un ir sasniegušas apmēram 40 dolārus par barelu.
Pēc nespējas panākt vienošanos Dohā svētdien notikušajās sarunās naftas cenas pirmdienas rītā kritās.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piegādēm maijā pirmdienas rītā kritās par 2,11 ASV dolāriem jeb 5,23% līdz 38,25 ASV dolāriem par barelu, savukārt "Brent" markas jēlnaftas cena piegādēm jūnijā Londonas biržā saruka par 2,03 dolāriem jeb 4,71% līdz 41,07 dolāriem par barelu.
Irāna sākotnēji bija paziņojusi, ka tās pārstāvis OPEC piedalīsies sarunās Dohā, bet svētdien Irānas naftas ministrs Bidžans Zangane paziņoja, ka Irāna nesūtīs delegāciju uz šīm sarunām.
OPEC trešdien paziņoja, ka Irāna palielinājusi naftas ieguves apjomu no 2,9 miljoniem barelu dienā janvārī līdz 3,3 miljoniem barelu dienā martā, bet vēl nav sasniegts pirmsembargo līmenis, kas bija apmēram 4,0 miljoni barelu dienā.
OPEC paziņoja, ka tās dalībvalstis martā ieguvušas 32,25 miljonus barelu naftas dienā, un apmēram trešdaļu no šī apjoma nodrošinājusi Saūda Arābija.
Saūda Arābija ir atteikusies samazināt naftas ieguvi par spīti cenu kritumam, mēģinot izspiest no tirgus mazāk konkurētspējīgus spēlētājus, sevišķi ASV slānekļa naftas ieguvējus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
