Foto: AP/Scanpix/LETA
EY Biznesa Ģeostratēģiskās ekspertīzes grupa ir noteikusi 2021. gada galvenos 10 ģeostratēģiskos riskus, kas šogad veidos un ietekmēs valstu un ekonomiku attīstības dienaskārtību. Šo gadu raksturos vienlaicīgi vairāku globālo notikumu un tendenču mijiedarbība, kuras rezultātā gaidāms paaugstinātas nenoteiktības un saspīlējuma gads.

"Pasaules stratēģisko risku dienaskārtība Latvijas uzņēmējiem ir būtiska gan tad, ja bizness sniedzas ārpus Latvijas robežām, gan arī pat tad, ja darbība tiek veikta it kā tikai Latvijas ietvaros. Piemēram, mainīgi datu pārraides, privātuma prasību vai tehnoloģiju standartu un drošības jautājumi neizbēgami var skart jebkuru. Tāpat ir ar klimata politiku, valsts ekonomikas atbalsta politiku un tirdzniecības nosacījumu izmaiņām pasaulē. Ņemot vērā pieaugošo nenoteiktību, Latvijas uzņēmējiem ir vērts savlaikus un mērķtiecīgi novērtēt, kādi globālās politikas riski var ietekmēt viņu darbību," teic EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

10 galvenie ģeostratēģiskie riski šogad būs:

1. Covid-19 pandēmijas ģeopolitika, ko ietekmēs vakcinācijas pieejamības un ieviešanas jautājumi, tirdzniecības un cilvēku pārrobežu pārvietošanās ierobežojumi, kā arī iekšpolitiski politiski satricinājumi pandēmijas seku rezultātā;

2. ASV un Ķīnas savstarpējās atkarības atšķetināšana, kas ietvers tirdzniecības politikas sarežģījumus un sāncensību tehnoloģiju un industriālās politikas jomā;

3. Eiropas stratēģiskas autonomijas palielināšanās politiski un ekonomiski;

4. Pieaugoša valsts loma ekonomikā gan ar finanšu atbalsta mehānismiem, gan stingrākām nacionālās drošības un stratēģiskās attīstības prioritātēm ekonomikā;

5. Klimata politiku jauns ieviešanas cēliens ar dažādām "zaļā kursa" iniciatīvām;

6. Tehnoloģiju un datu ģeopolitika, kuras ietvaros dažādas valstis un valstu bloki arvien aktīvāk noteiks savus tehnoloģiju standartus, kā arī datu nodošanas un privātuma prasības. Līdztekus dienaskārtībā būs jautājumi par digitālo nodokļu ieviešanu;

7. ASV politikas izmaiņas, kuras nesīs Džo Baidena prezidentūras virziens;

8. Attīstības valstu parādsaistību ilgtspēja, kas atsevišķās valstīs, piemēram, Argentīnā, Ekvadorā vai Šrilankā bija apdraudēta vēl pirms pandēmijas;

9. Ģeopolitiskā dinamika Austrumu un Klusā okeāna valstu reģionā, ņemot vērā, ka tieši šis reģions kļūst par galveno šī gadsimta konkurences arēnu;

10. Jauns sociālās nestabilitātes un protestu vilnis dažādās valstīs, kas varētu rasties gan pandēmijas ekonomisko un politisko seku, gan nevienlīdzības un citu jautājumu izraisītas sociālās spriedzes rezultātā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!