Pirmdien krasi kritušies biržu indeksi, eskalējoties ASV-Ķīnas tirdzniecības karam
Foto: Panther Media

Pasaules biržu indeksi pirmdien, 5. jūlijā, kritās, Ķīnai ļaujot juaņas kursam pret ASV dolāru samazināties līdz zemākajam līmenim kopš 2010. gada augusta un apturot ASV lauksaimniecības produkcijas iepirkumus.

Pekina šādi atbildēja uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par jaunu muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm.

Pekinas atbilde izraidīja šogad straujāko kritumu Volstrītā un noveda līdz ievērojamai akciju cenu sarukšanai vadošajās Eiropas un Āzijas biržās, investoriem bažījoties, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta eskalācija tālāk vājinās globālās ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Pēc tirdzniecības sesijas beigām Ņujorkā Trampa administrācija atbildēja, pasludinot Ķīnu par valūtas manipulatori.

"Ir sajūta, ka Ķīna var nodarīt daudz lielākas sāpes ASV tirdzniecības strīda ziņā, un daudzi tirgu dalībnieki uztraucas, ka šis ekonomiskais konflikts turpināsies kādu laiku," sacīja IG analītiķis Deivids Madens.

Tramps ceturtdien paziņoja, ka no 1. septembra ASV paaugstinās muitas tarifus līdz 10% Ķīnas precēm 300 miljardu ASV dolāru vērtībā. Savienotās Valstis jau ir noteikušas 25% muitas tarifus Ķīnas precēm 250 miljardu dolāru vērtībā.

Paziņojot par jaunajiem tarifiem, Tramps sacīja, ka Ķīna ir solījusi palielināt ASV lauksaimniecības produktu iepirkšanu, bet nav to izdarījusi, un apgalvoja, ka Pekina atteikusies no solījuma pārstāt pārdot ASV fentanilu.

"Jaunākā eskalācija tirdzniecības saspīlējumā ar ASV ir mainījusi līdzsvaru par labu [juaņas] devalvācijai," sacīja "Oxford Economics" galvenais Āzijas ekonomists Luiss Kudžiss.

Trampa jaunie tarifi "samazinās Ķīnas dedzību panākt vienošanos un palielinās tās apņemšanos sagatavoties ilgtermiņa ekonomiskam saspīlējumam ar ASV", teica Kudžiss.

Ķīnas valsts mediji ziņoja, ka Ķīnas uzņēmumi ir pārtraukuši ASV lauksaimniecības produktu pirkšanu. Šis lēmums var smagi skart ASV lauksaimniecības nozari, tostarp agrāros štatus, kas 2016. gadā palīdzēja Trampam uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās.

Lai gan dolāra vērtība pieauga pret juaņu, tā samazinājās pret eiro un Japānas jenu, investoriem ticot, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) atkal samazinās procentlikmes.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu kritās. Eiro vērtība pret britu mārciņu palielinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 1,6% līdz 54,69 dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 3,4% līdz 59,81 dolāram par barelu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 2,9% līdz 25 717,74 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 3,0% līdz 2844,74 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 3,5% līdz 7726,04 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 2,5% līdz 7223,85 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 1,8% līdz 11 658,51 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 2,2% līdz 5241,55 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,1108 līdz 1,1202 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2162 līdz 1,2143 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 106,59 līdz 105,95 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 91,33 līdz 92,26 pensiem par eiro.

Tags

Ārējā tirdzniecība Eiro (valūta) Naftas cena Valūtas kurss

Comment Form