S&P kļuva par otro reitingu aģentūru pēc "Moody's", kas pēdējā mēneša laikā pazeminājusi Ungārijas kredītreitingu līdz spekulatīvam līmenim. Tā arī paziņoja, ka tālākas reitinga pazemināšanas varbūtība nākamā gada laikā līdzinās vienai trešdaļai.
Ungārijas labēji centriskā valdība kopš savas nākšanas pie varas 2010.gada aprīlī ir ieviesusi milzīgus nodokļus vairākām ekonomikas nozarēm, lai aizpildītu budžeta caurumu, kā arī būtībā nacionalizējusi apmēram astoņus miljardus latu vērtus aktīvus, kurus turēja privātie pensiju fondi.
Turklāt valdība ieviesusi pretrunīgi vērtētu shēmu, kas ļauj cilvēkiem, kuri kredītus ņēmuši ārvalstu valūtā, atmaksāt tos ar likmēm, kas zemākas par tirgū pastāvošajām, un šāda risinājuma dēļ Ungārijā strādājošām bankām ir radušies zaudējumi. Ungārijai pēdējā laikā bija grūtības atrast investorus, kas gribētu iegādāties tās parāda vērtspapīrus, un vairākas obligāciju izsoles vajadzēja atcelt intereses trūkuma dēļ.
Reitingu aģentūras un vietējie analītiķi ir brīdinājuši, ka labēji centriskās Viktora Orbāna valdības neprognozējama politika radīs negatīvas sekas valsts ekonomikā. Neapmierinātību par Budapeštas politiku paudušas arī ES amatpersonas.
ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija piektdien pārtrauca neoficiālas sarunas ar Ungāriju, kurā tika spriests par ES aizdevumu šai valstij, par iemeslu minot bažas, ka Budapešta plāno pieņemt centrālās bankas neatkarību iegrožojošu likumu. Ungārija trešdien paziņoja, ka nepakļausies spiedienam pret šī likuma pieņemšanu.
"Reitinga pazemināšana atspoguļo mūsu uzskatu, ka Ungārijas politikas prognozējamība un uzticamība turpina vājināties. Mēs uzskatām, ka šī vājināšanās daļēji izskaidrojama ar oficiālām darbībām, kas mūsuprāt rada jautājumus par pārraudzības institūciju neatkarību un sarežģī darbības vidi investoriem," paziņoja S&P.
"Mēs uzskatām, ka tas negatīvi ietekmēs investīcijas un fiskālo plānošanu, un turpinās ietekmēt Ungārijas vidēja termiņa izaugsmes perspektīvas," teikts S&P paziņojumā.
S&P paziņoja, ka likums par centrālo banku, kura pieņemšanu parlamentā Ungārijas valdība plāno panākt līdz šī gada beigām, tālāk ierobežos centrālās bankas neatkarību.
Aģentūra arī pauda uzskatu, ka Ungārijai būtu labvēlīga jauna vienošanās ar SVF un ES par to finansējuma piešķiršanu.
Ungārijas valdība nepiekrīt S&P lēmumam par kredītreitinga pazemināšanu līdz spekulatīvam līmenim, jo aģentūra nav ņēmusi vērā Ungārijas centienus stabilizēt finanses, trešdienas vakarā paziņoja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ģula Plešingers.
"Mēs nepiekrītam ne laikam, kad pieņemts šis lēmums, ne tā saturam. Mēs esam apmulsuši," sacīja Plešingers. Viņš piebilda, ka S&P agrāk bija likusi saprast, ka tā nogaidīšot līdz Ungārijas sarunu ar SVF un ES iznākumam.
Plešingers arī sacīja, ka S&P lēmums pazemināt kredītreitingu nav saistīts tieši ar situāciju Ungārijā, jo aģentūra "sērijveidā pazemina" Eiropas valstu reitingus.
Ungārijas parlamentā piektdien ārkārtas sesijā ir iecerēts balsojums par likumprojektu, kas paredz apvienot Ungārijas centrālo banku (NBH) un finanšu tirgu regulējošo institūciju (PSZÁF). Abu institūciju apvienošanu ierosināja parlamenta konstitucionālā komiteja, argumentējot šādu ierosmi ar to, ka "abu institūciju apvienošana ir adekvāta reakcija uz jaunajiem izaicinājumiem finanšu sektorā, kādus rada naudas tirgu integrācija un robežu izzušana starp banku un citiem finanšu pakalpojumiem".
Saskaņā ar ierosinājumu NBH funkcijas pārņems jauna organizācija, kuras priekšsēdētāju amatā uz sešiem gadiem iecels Ungārijas prezidents pēc premjerministra ierosinājuma. Pašreizējie NHB un PSZÁF vadītāji kļūs par jaunās organizācijas vicepriekšsēdētājiem.
Valda satraukums, ka šāds risinājums rada apdraudējumu Ungārijā centrālās bankas neatkarībai un faktiski pat nozīmē tās darbības pārtraukšanu.
Jau vēstīts, ka Ungārija savu ekonomikas problēmu risināšanai plāno no SVF un ES prasīt 15 līdz 20 miljardu eiro (10,5-14 miljardu latu) lielu aizdevumu. 17.novembrī Budapešta vērsās pēc palīdzības pie SVF un ES, jo radās grūtības piesaistīt finanšu tirgos nepieciešamos līdzekļus. Vēršanās pie SVF notika, kad nacionālās valūtas forinta kurss pret eiro krasi kritās, reaģējot uz reitingu aģentūras "Moody's" lēmumu pazemināt Ungārijas reitingu līdz spekulatīvam līmenim.
Lai atbalstītu forintu, Ungārijas centrālā banka novembra beigās paaugstināja galveno bāzes likmi par pusprocenta punktu - līdz 6,50%. Pašlaik likmes līmenis Ungārijā ir augstākais ES valstu vidū.
Ungārija 2008.gadā kļuva par pirmo ES dalībvalsti, kas lūgusi starptautisku finanšu palīdzību. Tās ekonomika toreiz tika izglābta no bankrota ar 20 miljardu eiro (14 miljardu latu) aizdevumu, kuru piešķīra SVF, Pasaules Banka un ES.
Ungārija ir lielā mērā cietusi no eiro zonas parādu krīzes, kā arī valdības īstenotās ekonomiskās politikas, kas ir satraukusi un aizbiedējusi investorus.
Jaunākie dati rāda, ka Ungārijas valsts parāds pašlaik sasniedzis 82% no iekšzemes kopprodukta (IKP) pretstatā 75% jūnija beigās. Straujo parāda pieaugumu varas institūcijas saista ar forinta kursa vājināšanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
