'The Economist': Igaunija no Baltijas tīģera kļūst par Ziemeļvalstu kaķēnu

Lielākā daļa iedzīvotāju Baltijas valstis uztver kā vienotu reģionu, uzskatot, ka starp Latviju, Lietuvu un Igauniju būtiskas atšķirības nepastāv.

Šāda pieeja bija pieņemama laikā, kad visas trīs Baltijas valstis bija Padomju Savienības sastāvā vai laikā, kad 1991.gadā tās atguva neatkarību, vai arī 2004.gadā, kad tās iestājās Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Tomēr tas bija kādreiz un šobrīd Baltijas valstis dodas katra savā virzienā, norādīts "The Economist" blogā.

2011.gadā Igaunija, Latvija un Lietuva vairs netiks uzskatītas par vienu ekonomikas un politikas reģionu.

Igaunija, kas ir viena no finansiāli visdisciplinētākajām valstīm, par "Austrumeiropas valsti" turpmāk tiks saukta vienīgi ģeogrāfiskā nozīmē.

Arī Igauniju, līdzīgi kā Latviju un Lietuvu, smagi skāra ekonomikas krīze, tomēr Igaunija no tās ir atkopusies ļoti strauji.

Tas, iespējams, ir galvenais iemesls, kāpēc Igaunijas amatpersonas un iedzīvotāji arvien vairāk vēlas, lai Igaunija tiktu dēvēta par "Ziemeļvalsti", tādējādi distancējoties no mazāk veiksmīgajām pērējām divām Baltijas valstīm.

Baltijas valstu atšķirības raksturo arī tas, ka Igaunija arī ir viena no tām Eiropas valstīm, kas piedalījās palīdzības programmā krīzes smagi skartajai Latvijai. Kā ziņots, šāda palīdzība no Igaunijas gan nav prasīta un izmantota.

Blogā arī pausts viedoklis, ka Latvija izvēlējusies virzību Austrumu virzienā, cenšoties uzlabot attiecības ar Krieviju. Latvijas prezidents Valdis Zatlers pagājušajā nedēļā uzturējās oficiālā vizītē Krievijā, kas bija pirmā Latvijas prezidenta vizīte Krievijā kopš 1994.gada.

Savukārt Igaunijas prezidents ielūgumu apmeklēt Maskavu joprojām nav saņēmis.

Tajā pat laikā Lietuva atšķirībā no Latvijas nevērsās pie ES un Starptautiskā Valūtas fonda pēc finansiālās palīdzības, mēģinot ar savām finansiālajām problēmām tikt galā pašas spēkiem.

Tomēr Lietuvas ārpolitika arī brīžiem vērtējama kā visai dīvaina, teikts "The Economist" blogā. Piemēram, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite šā gada aprīlī atteicās piedalīties kādās pusdienās ar ASV prezidentu Baraku Obamu, uzsverot, ka šādā pasākumā nenotiks reālu lēmumu pieņemšana. Savukārt oktobrī Grībauskaite devās vizītē uz Baltkrieviju ciemos pie autoritārā prezidenta Aleksandra Luksašenko.

Ņemot vērā šīs lietas un apstākli, ka līdz ar 1.janvāri Igaunija kļūst par eirozonas dalībvalsti, atšķirības starp kādreiz vienlīdzīgajām Baltijas valstīm būs neiespējami ignorēt, norādīts blogā.

"Ja kāds Baltijas tīģeris 2011.gadā vēl būs dzīvs, tad tā noteikti būs Igaunija. Varbūt ne gluži tīģeris, bet Ziemeļvalstu kaķēns pilnīgi noteikti," teikts žurnāla blogā.