Pandēmijas laikā Zviedrijas mājokļu tirgus bija viens no pasaules "karstākajiem" punktiem, taču šobrīd tas piedzīvo strauju kritumu, raksta "Bloomberg".
Martā Zviedrijas centrālā banka "Riksbank" paziņoja par pagrieziena punktu monetārajā politikā, kas jau tad atvēsināja šo mājokļu tirgu, taču šobrīd lielākas bažas rada augošās enerģētikas cenas un prognozes par turpmāku to pieaugumu.
Dzīvokļu cenas valstī gada laikā sarukušas par 6%, bet privātmāju cenas – par 3%.
Dzīvokļu cenu kritums ir straujākais kopš 2018. gada augusta, kad Ziemeļvalsts piedzīvoja nekustamā īpašuma cenu korekciju.
Straujāko kritumu piedzīvojušas lielākās pilsētas – Stokholma, Malme un Gēteborga – īpašumu cenām gadā samazinoties par 6-9%.
Aizdevēji un "Riksbank" prognozē, ka cenas turpinās samazināties, un kritums sasniegs 15-20% no augstākā punkta, ko tās sasniedza šā gada sākumā. Tas nozīmē, ka puse no krituma jau ir piedzīvota, taču visdrīzāk samazinājums turpināsies.
