'Zilās ekonomikas' tēvs: Klimata pārmaiņu skarbā realitāte – nekas nav līdzējis
Foto: Publicitātes attēli

Pēdējo 50 gadu laikā klimata pārmaiņu jautājumā neesam tikuši uz priekšu, bet tā vietā vien iesprūduši politikas veidotāju solījumos, intervijā portālam "Delfi" sacīja Beļģijā dzimušais Gunters Pauli, viens no savulaik visaugstāk novērtētajiem ANO vides ilgtspējas ekspertiem.

Rīgā Pauli uzstāsies 19. jūlijā projekta "Lielā talka" rīkotā pasākumā, kur īpaša uzmanība tiks pievērsta "zilās ekonomikas" jēdzienam, kas ietver vēlmi iet soli tālāk par "zaļo ekonomiku", vēl vairāk un gudrāk izzinot ekosistēmas atjaunošanās iespējas. Tieši Pauli tiek uzskatīts par vienu no spilgtākajiem šīs idejas autoriem un aizstāvjiem. Viņa uzstāšanās Latvijā būs vērojama arī portāla "Delfi" video tiešraidē.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc, viņaprāt, cīņā pret klimata pārmaiņām nesokas tik veiksmīgi, kā gribētos, Pauli sacīja: "Kā cilvēkam, kurš 1992. gadā bija Riodežaneiro [tolaik Brazīlijā tika parakstīta konvencija par bioloģisko daudzveidību – red. piez.], man ir skaidrs, ka mēs kopumā vispār neesam progresējuši. Trūkst konkrētas rīcības. Visvairāk maldinājuši politikas veidotāji, kas sola, bet nerīkojas. Neskatoties uz visiem paziņojumiem un līgumiem, mums kritiski jāpalūkojas uz realitāti: statistika pierāda, ka līdz šim nekas nav līdzējis."

Pauli 1994. gadā tika uzaicināts uz ANO universitāti (UNU) Tokijā, lai palīdzētu sagatavoties Kioto protokola (Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām) parakstīšanai, ko vēlāk, 1997. gadā, pieņēma. Pētnieks piebilda, ka tolaik viņa ieteikumi par tiekšanos uz sabiedrību vispār bez atkritumiem uz sarunu galda tā arī nenonāca.

"Tas nenozīmē, ka domāju – mums vispār vairs nebūtu jārada atkritumi, runa ir par to, ka mums jāpārstāj tos izniekot," precizēja Pauli, uzsverot, ka viņa piedāvājuma vietā uzvarējusi ideja par emisijas kvotu sistēmu.

"Kā jūs, jau sākotnēji piedāvājot tik daudz bezmaksas sertifikātu, varat samazināt emisijas, ja tās vienkārši tirgojat? Tas arī nozīmē, ka cena ir zema, un izlikšanās par zaļu domāšanu vienkārši ņem virsroku," uzskata Pauli. Viņš, lai esošo sistēmu mainītu, izveidojis starptautiski plašu atzinību guvušo "Nulles emisijas pētniecības iniciatīvu" (ZERI), kas darbojas nu jau vairāk nekā 20 gadus, pievēršoties bezatkritumu ražošanas sistēmu zinātnisko pamatu izstrādei.

Atbildot uz "Delfi" jautājumu par to, kā pārliecināt lielās korporācijas un fondus, kuriem būtiskāka ir investīciju atpelnīšana paredzamā laika periodā, domāt par vides ilgtspēju ilgtermiņā, Pauli sāka ar komentāru, ka līdzšinējā taktika visai loģisku iemeslu dēļ nav devusi cerētos rezultātus, taču pamats ar uzņēmējiem runāt par ietekmi uz vidi vēl aizvien ir visai pārliecinošs.

"Ir divi ceļi, ka mainīt šo domāšanu: paziņot, ka pasaules gals ir ļoti tuvu un to varam novērst vien tad, ja mainīsimies. To esam teikuši pēdējos 50 gadus. Pasaules gals nav pienācis, kā arī cilvēki nav pietiekami mainījušies, lai novērstu negatīvās tendences. Otrs ceļš uz pārmaiņām ir parādīt neiedomājamās izdevības, kas ir mūsu priekšā. Šī ir iespēja pārvērst pieejamos resursus [ekoloģiskos, pārstrādājamos atkritumus – red. piez.] kvalitatīvos produktos un pakalpojumos, kas turklāt ir lētāki un vienlaikus atgriež dabu atpakaļ uz tās evolūcijas ceļa," uzskata Pauli.

Savukārt, klāstot savas domas par ASV prezidenta Donalda Trampa pozīcijas ietekmi cīņā pret klimata pārmaiņām, Pauli uzsvēra: "Kad kāds izdara spiedienu vienā pusē, tad kāds otrā pusē centīsies divtik." Tomēr, kā uzskata Pauli, lai gan viens vienīgs amatpersonas paraksts reizēm iznīcina daudz, pret šādiem lēmumiem var cīnīties un radīt pretestību, tiesa, ir jāpieliek krietni lielākas pūles.

"Šāda ir tā skarbā realitāte. Tādējādi, jā, runas par arīdzan pozitīvām sekām ir patiesas [attiecībā pret Trampa pozīciju klimata pārmaiņu jautājumā – red. piezīme], taču tās aizvien vēl nav pārvērstas pozitīvā rīcībā," sacīja Pauli.

Jau ziņots, ka Parīzē 2015. gadā panāktā vienošanās paredz samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus, lai nodrošinātu, ka globālā sasilšana nepārsniedz divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas. Divi grādi ir slieksnis, kuru pārkāpjot, kā uzskata zinātnieki, globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas. Lai gan sākotnēji vienošanos, pateicoties Baraka Obamas administrācijas centieniem, parakstīja arī ASV, pēc stāšanās prezidenta amatā Donalds Tramps paziņoja, ka no šī līguma izstājas.

"Delfi" jau vēstīja, ka oglekļa dioksīda (CO2) koncentrācija Zemes atmosfērā 2016. gadā sasniegusi rekordaugstu līmeni, liecina Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO) dati.

2016. gadā CO2 līmeņa pieaugums bija augstāks par vidējo rādītāju pēdējos 10 gados. Pētnieki uzskata, ka simtiem tūkstošu gadu laikā augstāko CO2 koncentrāciju atmosfērā izraisījusi gan cilvēku darbība, gan dabas parādība "El Ninjo".

Tags

Donalds Tramps Kioto protokols Lasāmgabali

Comment Form