Brīdinājuma īsziņas nepienāk visiem iedzīvotājiem, tikai tiem, kas atrodas vai ierodas apdraudētajā sektorā, kas izraisījis jautājumus par datu aizsardzību, ja sistēma zina, kur cilvēks atrodas. Tomēr dati par lietotājiem nenonāk valsts rīcībā. Tiek iegūta tikai vispārīga informācija par to, cik cilvēki atrodas konkrētajā bīstamības zonā.
Kā sūtītājs saņēmēju telefonos tiek norādīts "EE-Alarm", un, ņemot vērā biežos krāpniecības gadījumus, par īsziņas patiesumu var pārliecināties, zvanot uz speciālu informatīvo tālruni, kā arī speciāli izveidotā vietnē internetā.
Latvija šobrīd vēl atrodas ceļā uz agrīnās brīdināšanas paziņojumu sistēmas ieviešanu. Visi trīs mūsu valsts mobilo sakaru operatori Saeimas darbakārtībā esošo likumprojektu konceptuāli atbalsta.
Tāpat "TV3 Ziņas" informēja, ka kaimiņvalsts apņēmusies desmit gadu laikā būtiski uzlabot patvertņu pieejamību. Patvēruma vietas būtu iedalītas publiskajās, kas pieejams jebkuram, un privātajās, kas domātas konkrētās mājas iemītniekiem. Daļu telpu varētu iegūt, pielāgojot jau esošo daudzdzīvokļu māju pagrabus, taču galvenais uzsvars ir uz nākotnes jaunajiem projektiem. Jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecības gadījumos zem tām būs jāveido patvēruma vietas. Tās var būt autostāvvieta, pagrabs vai tamlīdzīgi. Tas attiektos arī uz publiskajām vietām, piemēram, tirdzniecības centriem.
Desmit gadu laikā šādi varētu identificēt telpas, kur krīzes gadījumā patverties vismaz 700 tūkstošiem cilvēku. Pašlaik vieta pietiktu aptuveni 60 tūkstošiem Igaunijas iedzīvotāju. Esošo patvertņu izvietojums arī tikko publicēts internetā.
"Delfi Bizness" jau vēstīja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir aktualizējis jautājumu par bumbu patvertnēm Latvijā. Viena no pavīdējušām idejām, kā stiprināt civilo aizsardzību, – šādas patvertnes turpmāk paredzēt jaunajās dzīvojamās mājās. Šobrīd šī ideja gan vēl ir bērnu autiņos, izriet no "Delfi Bizness" iesaistīto pušu aptaujas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
