"Fabula" servisu šobrīd lieto aptuveni tūkstotis regulāri maksājošu lasītāju, kuri katru mēnesi maksā gandrīz septiņus eiro par piekļuvi 12 000 grāmatām septiņās dažādās valodās, kas ir viens no iemesliem, kā "Fabula" ir varējusi nepilna gada laikā divkāršot e-grāmatu tirgu Latvijā. Un neskatoties uz visu šo, mēs varam derēt, ka liela daļa joprojām nav dzirdējuši un mēģinājuši lietot "Fabula" e-grāmatu abonēšanas servisu.
"Fabula" grāmatu katalogs ir apskatāms mājaslapā fabula.im, bet grāmatas pieejamas lasīšanai "Android" un "iOS" aplikācijās uz mobilajām ierīcēm. Aplikācijas "iOS" versija uz "iPad" ir īpaši pievilcīga, taču saskaņā ar Eldara Loginova teikto, kurš ir viens no "Fabula" dibinātājiem, aptuveni 70% no esošajiem abonentiem lieto "Android" versiju. Šobrīd tiek izstrādāta aplikācija arī "Windows" viedtālruņiem.
"Fabula" pakalpojumu būtība ir ļoti vienkārša – samaksā nepilnus septiņus eiro un lasi, cik un ko vien vēlies no 12 000 grāmatām latviešu, krievu, angļu vai citās, pie mums ne tik populārās valodās. Līdz 10% no jebkuras grāmatas pieejami lasīšanai bez maksas. Katru grāmatu, papildus lasīšanai abonēšanas režīmā, iespējams arī iegādāties savā īpašumā par pilnu cenu.
No ātrlasīšanas līdz tiešsaistes bibliotēkai
"Fabula" sākotnēji saucās "Fastr" un piedāvāja platformu ātrai lasīšanai. Vērīgākie lietotāji, iespējams, dažas no šīm funkcijām joprojām var atrast "iOS" aplikācijā, taču drīzumā plānots tās likvidēt, jo lasītāju vidū ātrā lasīšana nav īpaši pieprasīta.
Pirmajā investīciju "raundā", vēl pirms "Fabula" ēras, uzņēmumā tika ieguldīti 57 tūkstoši eiro, un, ja saskaitām kopā visu biznesa eņģeļu, starp kuriem ir individuāli investori no Latvijas, ASV, Zviedrijas, investīciju fonds "Imprimatur Capital", "Startup Sauna Foundation" un tikko piesaistītā investīcija no fonda "Vision Plus", uzņēmums kopumā saņēmis vairāk nekā 525 tūkstošus eiro. Pēdējā investīciju piesaste tika izdarīta, pamatojoties uz nesen noteikto uzņēmuma vērtību – divi miljoni eiro.
Saprotams, ka šī nauda ir izaugsmei. Eldars Loginovs atklāj, ka šobrīd "Fabulai" Latvijā ir nedaudz vairāk kā viens tūkstotis regulāri maksājošu lasītāju, kas pasaules mērogā nav nekas liels, taču kompānija šobrīd strādā pie biznesa paplašināšanas citās Baltijas, Skandināvijas un Eiropas valstīs. Fabula cer, ka arī citās valstīs varēs veiksmīgi palielināt e-grāmatu tirgu, tieši pateicoties abonēšanas modelim, ar kura palīdzību Latvijā tirgus tika gandrīz dubultots.
Šis fakts palīdz sarunās ar izdevējiem. Latvijā "Fabula" sadarbojas ar izdevniecībām "Zvaigzne ABC", "Jumava", "Kontinents", "Mansards", "Valters un Rapa", "White Book", "Prometejs", "Rīgas Laiks", "Lauku Avīze", "Ameija" un "AMS Media". Krievijā sadarbības līgumi noslēgti ar "Mann", "Ivanov and Ferber" (MIF), "Alpina Publisher", "Artemy Lebedev Studio" un "Byblos". Par grāmatām angļu valodā noslēgti līgumi ar Lielbritānijas izdevēju "Gardners" un ASV izdevniecību "Ingram". Šobrīd tiek aktīvi veiktas sarunas ar izdevējiem Igaunijā un Somijā.
Vai iespējams latviešu “start-up” uzņēmums, kas reģistrēts Somijā
Kompānijas mātes uzņēmums ir reģistrēts Somijā, taču gandrīz visi "Fabula" darbinieki dzīvo un strādā Rīgā, Latvijā. Igaunijā un Somijā uzņēmums algo pa vienam cilvēkam, taču Latvijā "Fabulai" ir septiņi darbinieki. Eldars atklāj, ka vēl gadu atpakaļ viņi bijuši tikai pieci, tāpēc sanāk, ka arī darbinieku skaits ar katru gadu gandrīz dubultojies. Divu no trīs dibinātājiem darba laiks galvenokārt paiet komunikācijā "Labdien, mēs esam no Latvijas un piedāvājam jums sadarboties ar e-grāmatu abonēšanas platformu "Fabula"", mēģinot noslēgt sadarbību ar dažādiem izdevējiem un izdevniecībām, bet trešais dibinātājs Aleksejs Siņicins atbild galvenokārt par aplikācijas tehnisko pusi.
Arī tehniski "Fabula" var lepoties ar viņu pašu tieši Latvijā izstrādātu risinājumu pret grāmatu failu nelikumīgu iegūšanu, kopēšanu un pavairošanu. E-grāmatu autortiesību aizsardzības risinājumu tirgū galvenais spēlētājs ir "Adobe", taču "Fabula" uzskata, ka viņu risinājums ir neapšaubāmi efektīvāks par "Adobe DRM", jo to jebkurš kaut cik zinošs lietotājs var noņemt piecu minūšu laikā. Ar "Fabula" izstrādāto risinājumu būtu jānopūlas krietni vairāk, un to noteikti nespēs paveikt lietotāji, kuri saviem spēkiem prot tikt galā ar "Abobe DRM".
Svarīgi šķiet, ka "Fabula" risinājumam noticēja arī "Artemija Lebedeva Studija", kas ir slavena ar savu diezgan strikto nostāju pret piratēšanu un intelektuālā īpašuma aizsardzību.
Krievijas tirgū "Fabulai" ir vairāki konkurenti, "Litres" un "Bookmate", piemēram, taču tur jārēķinās arī ar pirātiem, kuri nereti arī ir tik nekaunīgi, ka piedāvā savus abonēšanas pakalpojumus, kā vēl pavisam nesen izdarīja pirātu bibliotēka "Librusek", kuri iekasēja no lasītājiem naudu, taču nemaksāja ne izdevējiem, ne autoriem. Eldars neatklāj sadarbības noteikumus Latvijā, taču garantē, ka par katru "Fabula" abonēšanas servisā izlasītu grāmatu tiek samaksāts gan izdevējam, gan autoram, un lielākā daļa no abonēšanas servisā iekasētās naudas aiziet tieši šiem mērķiem.
Kā autors nekļuva par vienu no “Fabula” abonentiem
Par "Fabula" klientiem runājot, Eldars piebilst, ka 90% lietotāju ir sievietes, kā arī liela daļa ir tieši no Latvijas aizbraukušo, kuriem šķiet, ka nepilni septiņi eiro par neierobežotu piekļuvi tik lielai bibliotēkai ir ļoti adekvāta summa, lai brīvi lasītu e-grāmatas.
Godīgi sakot, lietojot "Fabula", mēs atradām tikai divus momentus, kurus latviešu "start-apam" varētu pārmest – samērā nelielais grāmatu skaits, kā arī dažas nepilnības "Android" versijā. Piemēram, tas, ka aplikācija nemaina saskarnes (interfeisa) valodu līdz ar valodas maiņu iestatījumos, bet atstāj operētājsistēmas iestatīto valodu, kā rezultātā veidojas putra starp anglisko saskarni un grāmatu nosaukumiem un aprakstiem latviešu valodā. Bet varbūt nemaz tik daudz cilvēku šeit neizmanto operētājsistēmu angļu, bet gan dzimtajā valodā? Tomēr būtu patīkami, ja valoda iestatījumos mainītos viscaur aplikācijā.
Kas attiecas uz nelielo grāmatu skaitu un jaunu samērā lēno pievienošanas tempu, Eldars atbild, ka Latvijas e-grāmatu tirgus ir mazs un gadā nemaz tik daudz jaunumu neiznāk. Tā ir taisnība, bet kā ar grāmatām krievu valodā un Krievijas tirgum? Tas ir pirātu iedragāts, bet varbūt tikai tāpēc, ka nav normālas iespējas maksāt par šīm grāmatām saprātīgu cenu? Taču "Spotify" veiksme pierāda, ka pat Latvijā cilvēki ir gatavi maksāt par "bezmaksas mūziku", īpaši ja servisu virza LMT. Vēlētos ticēt, ka "Fabula" atradīs atbildi uz šo jautājumu un piesaistīs lielāku skaitu Krievijas izdevēju.
Viss, par ko autors raksta detalizēti, tiek "pielaikots uz sevis" – pirktu vai nepirktu? Un kāpēc? "Fabula" nebija izņēmums, un godīgā atbilde – nē, par abonentu tā arī nekļuvu, kaut arī dažas grāmatas no šīs bibliotēkas vēlētos izlasīt. Nekļuvu ne tāpēc, ka skops vai nav septiņu eiro, bet gan tāpēc, ka pagaidām vienkārši nav laika. Tādējādi starp tiem 10% vīriešu, kuri ir abonenti šai latviešu "lapsai" (aplikācijas ikona ir lapsas purniņa veidolā), es pagaidām neskaitos. Tomēr "Fabula" palika uz viedtālruņa, līdz ar to nav izslēgts, ka kādu jauku vasaras dienu...
Starp citu, uz jautājumu "kāpēc lapsa", Eldars atbild vienkārši: "Mūsu jaunais nosaukums ir "Fabula", bet galvenais varonis vairumā Ēzopa fabulu ir tieši lapsa".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
