Kāpēc kriptomiljonārs Do Kvons bēg no Dienvidkorejas policijas?
Foto: Youtube.com, Coinage

Dienvidkorejiešu uzņēmējs Do Kvons pusgada laikā no kriptomiljonāra ir kļuvis par Interpola meklēšanā izsludinātu personu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kriptovalūtu tehnoloģija ir jauna un tā turpina attīstīties. Aizvadītajos gados teju vai ikdienu, "Bitcoin" milzīgā ienesīguma iedvesmoti, parādījās gan jaunas kriptovalūtas, gan servisi un ar tām saistīti uzņēmumi. Viens no šādiem uzņēmumiem bija Dienvidkorejā dibinātais "Terraform Labs". To radīja Do Kwons un Daniels Šins.

Kriptovalūtas pēc savas būtības ir izteikti nestabilas vērtībā, jo tām nav īstajai pasaulei piesaistīta vērtības uzturētāja, tās netiek regulētas un principā vienīgais, kas nosaka, cik tā ir vērta, ir tirgus. Lai šo risinātu un savienotu kriptovalūtas ar centralizētajām finansēm, tika izstrādātās tā sauktās "stabilās monētas" (stable-coin), kuru vērtība tiek piesaistīta un faktiski vienlīdzīga ar kādu no pasaules valūtām. Visbiežāk stabilās monētas ir piesaistītas ASV dolāram.

Tas ļauj kriptovalūtu pircējiem un pārdevējiem vieglāk tās iegādāties un izmantot kriptovalūtu biržās. Taču tas arī nozīmē, ka šo stabilo monētu vērtībai ir jābūt kaut kādā veidā garantētai, proti pretēji kriptovalūtām, to vērtība ir jāatbalsta ar noteiktiem īstās pasaules aktīviem.

"Terraform Labs" piedāvāja citu risinājumu. Proti, algoritmisko stabilo monētu, kuras vērtību garantē nevis uzņēmuma reālie aktīvi, kas tiek, piemēram, glabāti bankā, bet gan algoritmiska sistēma, kas stabilās monētas "UST" vērtību garantē pārnesot svārstības uz šajā pašā blokķēdē esošo kriptovalūtu "Luna" un vajadzības gadījumā radot vairāk UST vai samazinot to skaitu apritē.

Sākas problēmas

Sistēma, šķietami, strādāja vairākus gadus. Un, lai gan dažādi eksperti brīdināja par riskiem, kā ziņo Dienvidkorejas mediji, tās radītājs Do Kvons, kurš mācījies ASV un īsi brīdi strādājis "Apple" un "Microsfot", kritiķus sauca par "nabagiem" un "tarakāniem". Vēl šī gada agrāk pavasarī kriptovalūta "Luna" bija starp desmit populārākajām digitālajām monētām pasaulē, apsteidzot tūkstošiem citus blokķēžu projektus.

"Luna" izmantoja sistēmu, kas ļāva citiem tās lietotājiem aizdot savu kriptovalūtu tirgus likviditātes nodrošināšanai un pretī aizdevēji saņēma 19% lielu ienesīgumu. Salīdzinājumam var minēt, ka tradicionālajos finanšu tirgos drošāko obligāciju ienesīgums ir mērāms vien dažos procentos, kamēr kopfinansējuma platformas vidēji piedāvā 10% atdevi.

Augstā atdeve, kā skaidrojis riska kapitāla firmas "Blockchain Coinvestors" partneris Lū Kerners, bija nepieciešama, jo visa sistēma bija būvēta kā piramīdas shēma. Proti, tā strādāja tikai tik ilgi, kamēr tur ieplūda investoru nauda. "Tā bija "Ponzi" shēma. Viņi [Terra] teica, ko viņi dara, lai jūs varētu redzēt, ko viņi dara, un jūs varējāt paredzēt, kā tas galu galā atrisināsies," sacīja Kerners.

Tas arī notika maijā. Finanšu pasaules problēmas, karš Ukrainā, enerģētikas resursu iztrūkums un citas problēmas jau no gada sākuma negatīvi ietekmēja gan klasiskos finanšu tirgus, gan kriptovalūtas un citus riska aktīvus. Investori sāka bažīties par savu naudu un kriptovalūtas (un citas riskantākās investīcijas) ir tās, kas pirmās to izjūt - cilvēki savu naudu pārvieto uz drošākiem aktīviem.

Nauda pārstāja ieplūst, vērtība krita, investori krita panikā un "Luna" saka zaudēt cenu strauji. Nedēļas laikā šī kriptovalūta kļuva teju bezvērtīga un kopumā Terra blokķēde bija zaudējusi 45 miljardus dolāru vērtības.

Interpola meklēšanā

Straujais vērtības kritums, tiem, kas "Luna" bija iegājušies par augstu cenu, kad tās vērtība bija pie 119 dolāriem, lika zaudēt ievērojamas summas, kad kriptomonētas cena nokrita krietni zem 1 dolāra. Tas daudzus saniknoja un gan Dienvidkorejā, gan ASV un Eiropā aktualizēja jautājumu par kriptovalūtu tirgus regulāciju un atbildes piemērošanu blokķēžu projektu autoriem un kriptotirdzniecības platformām.

Jāmin gan, ka jau 2021. gadā ASV tirgus regulators bija vērsies pret "Terraform Labs" un 2022. gadā turpinājās izmeklēšana par aizdevuma likmēm un to izmaksām. Šī gada aprīlī Dienvidkorejas nodokļu ieņēmumu birojs vērsās pret uzņēmuma īpašniekiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas simts miljonu dolāru vērtībā.

Savukārt 14. septembrī, kā ziņoja "Bloomberg", Dienvidkoreja izdeva aresta orderi pret Do Kvonu un vēl piecām citām ar uzņēmumu saistītām personām saistībā ar krāpšanu un finanšu likumu pārkāpumiem. Kvons tajā laikā bijis Singapūrā. Taču jau pēc pāris dienām Singapūras policija vēstīja, ka kriptomiljonārs nav nekur atrodams.

Kvons gan vietnē "Twitter" paziņoja, ka viņam nav ko slēpt un viņš "pilnībā sadarbojas" ar valdības aģentūrām. "Ar jebkuru valsts aģentūru, kas ir izrādījusi interesi sazināties, mēs pilnībā sadarbojamies, un mums nav nekā slēpjama," sacīja Kvons, nesniedzot precīzāku informāciju par savu atrašanās vietu.

Dienvidkorejas prokurori gan apgalvojuši, ka Kvons "acīmredzami bēg", vēsta ziņu aģentūra "Yonhap". Ziņojumā teikts, ka viņš plānoja bēgt no valsts jau pirms "Luna" sabrukšanas maijā. Prokurori arī sacīja, ka Kvons nesadarbojas, un ar advokāta starpniecību paziņoja, ka viņam nav nodoma ierasties uz nopratināšanu.

Dienvidkoreja izskata iespēju anulēt Kvona pasi un vienlaikus valsts ir vērsusies Interpolā, lai bēgli iekļautu meklējamo personu sarakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.