Latvijas uzņēmumi Silīcija ielejā: ar dronu paceļ gaisā 100 kg
Foto: Taira Zoldnere

Pavisam nesen, aukstā, tumšā decembra vakarā sociālajos medijos sekojām līdzi elpu aizraujošam Ziemassvētku vecīša lidojumam ar dronu. Idejas autors un kompānijas "AirBoard" dibinātājs Elviss Straupenieks šobrīd attīsta savu uzņēmumu vienā no pasaules labākajiem biznesa akseleratoriem "Alchemist Accelerator", kas atrodas Silīcija ielejā, Kalifornijā.

Ar Elvisu Straupenieku, bezpilotu lidaparātu (dronu) "AirBoard" kompānijas dibinātāju, sarunājās Taira Zoldnere. Saruna notika Sanfrancisko, vienā no pilsētas kopdarba telpām "Werquise".

"Viss sākās, kad man bija divpadsmit gadu... Cilvēki vienmēr sapņojuši par lidošanu, " saka Straupenieks. Protams, ir lidmašīnas, helikopteri, bet Straupenieks bilst, ka viņu vairāk interesēja, kā pašam uzkonstruēt savu lidaparātu. Pašmācības ceļā, pētot, sekojot tiešsaistē publicētām instrukcijām tika būvēts, konstruēts, izmēģināts pašam savs bezpilota lidaparāts. Apmēram pēc četriem gadiem, kad Straupeniekam bija sešpadsmit gadu, projekts bija nonācis tik tālu, ka bija nepieciešams dibināt uzņēmumu, lai nodrošinātu līdzekļu piesaisti un tālāku attīstību. Radās jauns šķērslis – Latvijā uzņēmumu var reģistrēt tikai no astoņpadsmit gadu vecuma.

Straupenieks smejas: "Es sešpadsmit gadu vecumā atradu Civillikuma pantu, kas atļauj iegūt juridisko pilngadību no sešpadsmit gadu vecuma caur tiesu. Nākošo pusgadu pavadīju vācot nepieciešamos dokumentus no skolas, vecākiem, draugiem, ejot caur Liepājas bāriņtiesu un Liepājas tiesu."

Tā sešpadsmit gadu vecumā Straupenieks, ieguvis pilnvaru par juridisko pilngadību, kļuva par jaunāko uzņēmēju Latvijā. Savs uzņēmums ļāva piesaistīt pirmo nopietno investīciju 50 000 eiro apmērā, nodibināt nelielu komandu un turpināt projektu. Jāsaka, ka darbs kļuva arvien intensīvāks, bet vēl taču arī skola jāpabeidz! Straupenieks: "Esmu vienmēr labi mācījies, uz deviņi un desmit, bet vienpadsmitajā klasē nopietni apsvēru domu pamest skolu, lai pilnībā pievērstos tikai savam futūristiskajam nākotnes projektam." Par laimi Liepājas Raiņa 6. vidusskola atrada iespēju, lai Straupenieks varētu pabeigt vienpadsmito un divpadsmito klasi vienā gadā.

Drons, uzņēmums, divas klases gada laikā... Cik stundas tu varēji veltīt miegam?

Jā, tajā laikā bija traki. Cēlos četros, lai strādātu pie drona, astoņos man bija matemātikas konsultācija, tad skola, pēc tās atkal darbs pie drona... Man bija izstrādāts īpašs mācību plāns, vairākus priekšmetus apguvu pilnīgi patstāvīgi pēc mācību grāmatām un citiem materiāliem. Tomēr skolu pabeidzu uz deviņi un desmit, veselu gadu ātrāk par savu klasi. Un tad mēs nokļuvām vienā no pasaules vadošajiem biznesa akseleratoriem "Boost VC", un pusgadu pavadījām Silīcija ielejā.

"AirBoard" komanda gatavojas Ziemassvētku vecīša lidojumam. Publicitātes foto.

Kāds ir ceļš, lai uzņēmums tiktu aicināts uz biznesa akseleratoru?

Vispirms jebkurš investors meklē interesantu, daudzsološu, strauji augošu uzņēmumu. Ir jābūt tādā grupā. Praktiski mums palīdzēja Arturs Ivanovs, uzņēmuma "Knowledge Factory" līdzdibinātājs ar iepriekšēju pieredzi šādā programmā. Viņš mūs iepazīstināja ar akseleratora vadītāju Adamu Dreiperu (Adam Draper), kura ģimene ar riska kapitālu ieguldījumiem nodarbojas jau ceturtajā paaudzē. Adama Dreipera tēvs Tims Dreipers (Timothy Cook Draper) savulaik ir investējis tādās kompānijās kā "Tesla", "Skype", "Hotmail" un "Spacex". Mēs tajā laikā vēl atradāmies Liepājā, un caur "Skype" demonstrējām viņam ar mūsu projektu.

Vai tas bija akseleratora oficiāls konkurss, vai viņam vienkārši iepatikās jūsu projekts?

Akselerators ir investīciju fonds, kas investē un palīdz attīstīties jaunuzņēmumiem ar lielām, varbūt daudzu miljardu dolāru potenciālām izaugsmes iespējām. Akseleratoram "Boost VC" katru gadu ir divas 3-6 mēnešus garas programmas. Uz katru programmu piesakās līdz 2000 jaunuzņēmumu no visas pasaules, bet tiek uzņemti tikai divdesmit! Viņi investē trīs veidu uzņēmumos, kas nodarbojas ar blokķēdēm un kriptovalūtu, ar virtuālo un paplašināto realitāti un zinātniskās fantastikas projektos – tādos kā paraplāni, džetpaki jeb lidojošās somas un citās futūristiskās tehnoloģijās, kuras, pēc investoru domām, varētu kļūt par nākošajām vairāku miljardu dolāru pelnošām kompānijām. Mēs zinātniskās fantastikas sadaļā prezentējām ideju par lidojošu segveju vai mazu lidojošu mocīti. Tas būtu pasaulē pirmais drons, kas varētu pacelt un pārvietot cilvēku.

Akseleratorā "Boost VC" Straupenieks pavadīja sešus mēnešus, strādājot gan pie projekta, gan iepazīstot biznesa attīstības iespējas. Radās arī pirmie atbalstītāji, lielākoties, latvieši, kas ļāva paplašināt komandu, un strādāt tālāk pie drona, kas radīts lielu smagumu pārvietošanai. Atgriežoties Latvijā, darbs turpinājās Liepājas mājas garāžā, bet dažus mēnešus vēlāk "AirBoard" komanda pārcēlās uz Rīgu. Tika uzbūvēts 4x4m liels elektrisks drons ar pasu komandas izstrādātu bateriju, kas var pacelt 60kg smagu kravu un pārvietot to 15 minūšu ilgā laikā posmā. Līdz ar to "AirBoard" komanda bija uzbūvējusi vienu no pasaulē jaudīgākajiem lielajiem bezpilota lidaparātiem.

Nākošais solis bija saprast, kā var šo tehnoloģiski veiksmīgo projektu vislabāk komercializēt un atrast tam biznesa pielietojumu. Tika meklēts vairākos virzienos, un šobrīd attīstāmies trīs vertikālēs. Viens no tiem – drons var palīdzēt likvidēt eļļu un citus naftas produktus ūdenī plašā teritorijā, izsmidzinot bioķimikāliju, kas šo eļļu noārda dabīgi ūdenī. Otrs – kravu un cilvēku transportēšanai.

Trešais un galvenais virziens, kurā šobrīd strādājam ir lauksaimniecība – pesticīdu un fungicīdu izsmidzināšana specifiski vīnogu laukos, kas atrodas stāvās kalnu nogāzēs. Vīnogu lauki tiek apsmidzināti desmit līdz piecpadsmit reizes gadā, un to dara cilvēki ar rokām vai izmanto helikopteru. Tomēr vīna dārzu nogāzes var būt līdz 60 grādu slīpas, darbinieki bieži vien slīd, krīt, savainojas, roku darbs ir dārgs un cilvēki ilgas stundas strādā ar veselībai kaitīgām vielām. Helikoptera izmantošana ir lētāka, tomēr izmaksā līdz 25 000 eiro gadā, turklāt tikai 30% no izsmidzinātajām ķimikālijām nonāk uz vīnogulājiem, un Vācijā katru gadu iet bojā viens vai divi helikopteru piloti, jo smidzināšanas sistēma, kas ir 16 metrus plata, reizēm kaut kur aizķeras. Drons ir daudz lētāks un drošāks līdzeklis tieši šo lauksaimniecības ķimikāliju izsmidzināšanā. Šobrīd mums jau ir vairāki klientu līgumi, un mēs gatavojamies jaunajai vīnogu apstrādes sezonai, kas sāksies aprīlī. Drons pats netiks pārdots, bet mēs piedāvājam servisu, kad ar savu dronu un pilotu braucam apstrādāt vīnogu laukus. Viens operators vienlaikus uzrauga vairākus dronus, kuri paši lido automātiski iepriekš iezīmētā laukā.

Artis Daugins lidojumā ar "AirBoard" dronu. Publicitātes foto.

Par mūsu dronu ir interese arī vīnogu ražotājiem Napas ielejā Kalifornijā. Tomēr droniem ir ļoti specifiskas regulācijas katrā atsevišķā valstī. Mums ir sertifikācija Latvijā, strādājam, lai sertificētos arī Vācijā un citās valstīs.

Tomēr tu šobrīd esi šeit, Sanfrancisko, Kalifornijā.

Jā, ar savu produktu esam iekļuvuši pasaules labākajā biznesa akseleratorā "Alchemist Accelerator", mūs atbalsta Adams Dreipers, "Boost VC" dibinātājs, un abu šo akseleratoru programmas cieši sadarbojas.

Liekas, ka lielo dronu ražošana pasaulē sāk strauji attīstīties. Zinu, ka Latvijā vēl ir citi dronu ražotāji.

Jā, Latvijā tieši dronu nozare ir ļoti attīstījusies. Varu minēt tādas kompānijas kā "Air Dog", "Aerones", "Atlas Dynamics", "UAV Factory", programmatūrām – "SPH Engeneering", arī citas. Latvijā ir neparasti liels dronu kompāniju kopskaits, un šobrīd varam saukt Latviju par dronu lielvalsti. Domāju, ka Latvijā izstrādātas un darbojas daudzas jaunas tehnoloģijas un projekti, bet problemātiska ir mārketinga un produkta pārdošanas daļa. Kaimiņi igauņi šajā ziņā ir daudz veiksmīgāki. Tāpēc ir labi kādu laiku pabūt Amerikā, jo šeit tieši pārdošanas māksla ir ļoti attīstīta.

Konkurence tirgū pastāv, un tas ir labi, jo tas nozīmē, ka produktam ir potenciāls. Svarīgi ir atrast specifisku pielietojuma nišu un izveidot ļoti konkrētu, bet ļoti labu produktu. Mēs šobrīd strādājam, lai uztaisītu labāko dronu vīnogu apsmidzināšanai, savukārt kompānija "Aerones" fokusējas uz vēja turbīnu tīrīšanu.

Kāpēc latvieši ir veiksmīgi, veidojot inovatīvus tehnoloģiskus projektus?

Gandrīz visi, kas ražo dronus, zināšanas ir apguvuši pašmācības ceļā. Domāju, ka latviešiem piemīt zinātkāre un vēlēšanās pašiem kaut ko radīt, kaut ko izdarīt pašiem ar savām rokām. Man ģimenē vectēvs bija viens no pasaulē ātrākajiem kartingu pilotiem, un pats konstruēja savu kartingu, arī tēvs ir inženieris. Tehniskas lietas man apkārt bijušas kopš bērnības.

Straupenieks pie drona. Publicitātes foto.

Cik "AirBoard" komandā ir cilvēku?

Mēs esam seši. Bez manis un manas asistentes vēl strādā vairāki inženieri un dronu pilots.

Kā nonācāt pie Ziemassvētku vecīša lidojuma?

Jā, man jau sen tika jautāts, kad tad varēs pacelt gaisā cilvēku. Vecītis bija mans labs draugs no Liepājas Artis Daugins, un dažas dienas pirms Ziemassvētkiem mēs ar savu dronu pacēlām apmēram 100 kg smagu cilvēku (ieskaitot vecīša kostīmu), 10-15 metru augstumā, -5 C salā, stipra vēja apstākļos. Mūsu mērķi bija pierādīt drona celtspēju, drona drošību un izturību, kā arī drona potenciālu izmantot kravu pārvadāšanai un cilvēku glābšanai nepieejamās vietās.

Vai šeit, Silīcija ielejā, ir sadarbība ar igauņiem un lietuviešiem?

Jā, Silīcija ielejā ir daudz latviešu un arī citu baltiešu. Īpaši aktīvi ir igauņi, kas sākās ar veiksmīgiem igauņu uzņēmumiem "PayPal" un "Skype". Tagad ir izveidojusies tāda kā "Baltijas mafija", ir čata grupas, tiekamies pasākumos, savstarpējais kontaktu tīkls un atbalsts šajā komūnā ir ļoti vērtīgs. Piemēram, "Alchemist Accelerator" no 20 komandām šobrīd trīs ir no Baltijas – divas no Igaunijas un viena no Latvijas. Ļoti liela palīdzība ir Baltijas Amerikas brīvības fonds, kas katru gadu palīdz vairāk nekā desmit cilvēkiem nonākt Amerikas apmācības un pētījumu programmās.

Esot šeit, ir arī vienreizēja iespēja iepazīstināt amerikāņus un Amerikas investīciju fondus ar Latvijas sasniegumiem. Cilvēkiem, kas vada daudzu miljardu dolāru vērtus fondus un iepriekš par Latviju neko nezināja, nodemonstrējot dronu nozares sasniegumus, rodas interese par Latviju kā augstu tehnoloģiju valsti.

"AirBoard" drons darbā virs vīnogu lauka. Publicitātes foto.

Kāds tev būtu novēlējums jauniem cilvēkiem, pusaudžiem, kam arī gribas radīt ko īpašu, attīstīt savu ideju, būt veiksmīgiem biznesā?

Jaunieši daudz seko līdzi veiksmes stāstiem sociālajos medijos. Es teiktu, ka tie ir labi iedvesmai, bet nevajag censties šos veiksmes stāstus uztvert kā formulu vai nokopēt. Katrs cilvēks ir atšķirīgs, katram cita personība, sociālā vide un citi vides faktori. Ir jāseko saviem mērķiem un savām interesēm. Cenšoties būt par kādu, kas viņš nav, var cilvēku novest pie izdegšanas un personības sabrukuma. Uzņēmējdarbība nav piemērota ikkatram, lai gan šobrīd ir ļoti stilīgi būt uzņēmējam. Tomēr, ja ir griba attīstīt savu uzņēmumu, šobrīd pasaule ir atvērta, ceļošanas iespējas neierobežotas, un arī Latvijā var ļoti daudz ko izdarīt un paveikt.

Man daudzi jautā padomu un interesējas par manu pieredzi. Es cenšos palīdzēt, cik varu gan ar informāciju, gan kontaktiem, jo arī man ir bijuši labi mentori un atbalstītāji.

Noslēdzot mūsu sarunu, tāds personisks jautājums. Kā tu relaksējies tik intensīvā darba dzīvē? Vai atliek laiks kādam vaļaspriekam?

Esmu lecis ar izpletni no lidmašīnas, un vismaz septiņas reizes esmu lecis no augstuma gan ar gumiju, gan virvi. Tas man dod gan adrenalīnu, gan rada īpašu brīvības sajūtu. Laikam tāpēc arī darbojos aviācijas nozarē, ka mani vienmēr saistījusi lidošana un futūristiski projekti.

Tags

Jaunuzņēmumi Drons Skype Tesla

Comment Form