Foto: DELFI

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) piedāvā savu ikgadējo atskaiti par elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti Latvijā. Tradicionāli "viskarstākais" temats ir mobilā interneta kvalitāte un ātrums.

Kāds reizi gadā ar draugiem dodas uz pirti, bet SPRK speciālisti izpilda darbu, kas nav pa spēkam nevienam Latvijas medijam - viņi nosaka sakaru operatoru piedāvāto pakalpojumu kvalitāti un kvantitāti. Visa atskaite pieejama regulatora oficiālajā mājaslapā. Savukārt "Techlife" koncentrēsies uz to virzienu, kas jau vairākus gadus pēc kārtas saskaras ar pašu sūrāko cīņu par patērētājiem - mobilo internetu.

Atgādināsim, ka pagājušajā gadā bezierunu uzvaru guva LMT. "Bite" tajā pašā laikā nespēja piedāvāt pat 4G, bet "Tele2" šajā nozarē ieturēja smalku piesardzību. Vai uzvarētājs gada laikā kļuvis vēl ietekmīgāks, atstājot konkurentus tālu aiz muguras? Vai "Bite" un "Tele2" tomēr ir saņēmušies?

Nedaudz pasteidzoties notikumiem pa priekšu, pavēstīsim, ka jaunumi ir, turklāt ļoti interesanti. Bet par to visu turpinājumā.


Kas tie par zvēriem - 2G, 3G un 4G?

Atskaitē un arī šajā rakstā bieži tiek pieminēti jēdzieni 2G, 3G un 4G. Kas tie tādi ir? "G" šajā gadījumā ir "generation" jeb tulkojumā no angļu valodas "paaudze". Tātad otrās, trešās vai ceturtās paaudzes mobilo sakaru pakalpojumi.

Ierīces pēc paaudžu tehnoloģiju veidiem lietotājam nav nepieciešamības izvēlēties vai vispār kaut kā aizdomāties par to izmantošanu - ja telefons, planšetdators vai rūteris atbalsta 4G un 4G atbalsts ir arī mobilā operatora bāzes stacijai, tad saziņa ar 4G standartu norisināsies automātiski. Ja 4G nav pieejams kādai no pusēm, tiek izmantots 3G, bet, ja nav 3G, tad ierīce un bāzes stacija pāriet uz 2G.

2G ir GSM tehnoloģija (līdz 9,6 Kbit/s), GSM GPRS (56-115 Kbit/s) un GSM EDGE (līdz 237 Kbit/s). Šīs tehnoloģijas atbalsts ir visos viedtālruņos un lielākajā daļā mūsdienu parasto mobilo telefonu. Latvijā gan 2G praktiski vairs neizmanto.

3G: UTMS (no 0,4 līdz 16 Mbit/s), kā arī GSM EDGE-Evolution (1,6 Mbit/s). Reālais ātrums Latvijā aprobežojas ar 5-7 Mbit/s, kas lielākajā daļā gadījumu ir pilnīgi pietiekami. Šīs tehnoloģijas atbalsta visi mūsdienu viedtālruņi vai planšetdatori (ja vien planšetdatorā ir mobilo sakaru modulis).

4G jeb ceturtā paaudze ir LTE tehnoloģija, kas teorētiski darbojas ar 100-300 Mbit/s ātrumu, bet praktiski aprobežojas ar 30 Mbit/s. Tā ir pieejama nu jau ne tikai augstākās klases un cenu līmenī, bet nu jau arī vidējā kategorijā.

"Vismaz 2G" Latvijā ir gandrīz visur, kur pieejami mobilie sakari. "Gandrīz" - atslēgas vārds. SPRK atskaitē norādīts, ka atsevišķos gadījumos mobilie operatori nenodrošina mobilo datu nodošanu vispār jeb, vienkāršākiem vārdiem sakot, sakari ir, bet interneta nav. Ja palūkoties uz visu Latvijas teritoriju, 2015. gadā mobilais operators "Bite" saskārās ar šādu problēmu 3,5% gadījumu (2014. gadā - 1,34%), bet "Tele2" - 2% (1,34%), bet "Telekom Baltija" pat 11% (2,68%). Pat LMT, kam 2014. gadā šādu problēmu nebija, 2015. gadā nodemonstrēja pilnīgu interneta neesamību 0,25% gadījumu. Acīmredzot atteikumu skaita pieaugums saistāms ar to, ka SPRK gada laikā dubultoja kontroles punktu skaitu.

Atsevišķu uzmanību pelnījusi situācija Rīgā. Tikai "Telekom Baltija" 2% gadījumu nebija sakaru, savukārt "LMT" 36% testu gadījumu uzrādīja mobilā interneta ātrumu vairāk nekā 30 Mbit/s.


Kas, kā un kur tika testēts

2015. gadā SPRK noteica mobilā interneta kvalitāti četrās kompānijās "Bite Latvija", LMT, "Tele2" un "Telekom Baltija". Testos izmantots oficiālais Regulatora instruments, kas pieejams visiem - itestn.sprk.gov.lv.

Testa metodoloģija pieejama mājaslapā, lai gan atzīmēsim, ka galvenie mērījumi tika veikti "interneta datuplūsmā tikai Latvijas teritorijas ietvaros", neskaitot "ārzemju trafiku". Piemēram, ja spēlējat tiešsaistes datorspēli, kura tiek organizēta no servera Zviedrijā, vai arī sarunājaties ar IP telefonijas palīdzību ar draugu Anglijā, tad visi skaitļi, kas redzami grafikā, būtu ievērojami sliktāki. No otras puses, tāda pieeja mērījumam ļautu visus operatorus salīdzināt vienlīdzīgos apstākļos.

Mērījumi veikti 2015. gadā 400 dažādos Latvijas punktos (2014. gadā to bija 180), ieskaitot, 50 punktus dažādos Rīgas rajonos (2014. gadā - 40). Mērījumu skaits veikts attiecīgi iedzīvotāju skaitam dažādās pilsētās - jo lielāka pilsēta, jo vairāk mērījumu.

Mērījumu karte Latvijas teritorijā:

Mērījumu karte Rīgas teritorijā:

Kopumā SPRK speciālisti mērījuši četrus parametrus:

  • Augšupielādes un lejupielādes ātrumus;
  • Aizturi;
  • Trīci (jitter – angļu val.);
  • Datu pakešu zuduma koeficientu.

Papildu analizēta dažādu sakaru tehnoloģiju pieejamība Latvijā un Rīgā — kam labāks 4G pārklājums? Tūlīt uzzināsim!


Atskaite: mobilā interneta ātrums Latvijā

Interneta ātrums — svarīgākais mārketinga rādītājs, ko vislabāk uztver patērētāji, tieši tāpēc mobilo sakaru operatori uz to liek tik lielu akcentu.

Lūk, šādi izskatās mobilo operatoru vidējie ātruma mērījumi dažādās Latvijas pilsētās (detalizētāku tabulu atradīsiet SPRK atskaitē 32. lapaspusē).

Interesanti novērot, kā "Bite Latvija", kas vēl tikai pirms gada nervozi spēja "izspiest" maksimums 3G, 2015. gadā uzsāka pārliecinošu konkurenci ar LMT, dažās pilsētās pat apdzenot to.

Vidējais 4G ātrums visā Latvijā operatoram "Bite" īpaši neatšķiras no LMT. Visvairāk gan izbrīna "Tele2", kas gada laikā no stabilās 2. vietas nokritis uz tikpat stabilo trešo.

Lai gan negodīgi būtu neatzīt, ka vidējais ātrums gadu no gada aug visiem, arī "Tele2".


Atskaite: mobilā interneta ātrums Rīgā

Lai arī LMT var uzskatīt par 4G karali Rīgā, praksē izrādās, ka pat LMT Rīgā ir rajoni, kuros ātrums krīt līdz kaunpilnajiem "mazāk par 3 Mbit/s".

Ja palūkojas uz vidējo ātrumu Rīgā, tad neapšaubāms 4G interneta līderis ir LMT, kamēr "Tele2" ieņem pārliecinošo nu jau 3. vietu.

Ja tic vidējo ātrumu grafikam Rīgā, acīmredzami, ka "Bite Latvija" 4G interneta palaišana ir likusi konkurentiem kustēties — ja 2014. gadā LMT ātrums Rīgā pieaudzis vien par 10% un "Tele2" pat krities, tad 2015. gadā abi operatori progresējuši.


Jaunums! Sērijveida ātruma izmaiņas

Šķiet, ka interesantākā analīzes daļa ir jaunums - sērijveida izmaiņas mobilo operatoru piedāvāto tehnoloģiju ātrumā dažādās Latvijas vietās. Speciālisti nedēļas laikā nepārtraukti veikuši testus uzreiz trijos dažādos tīklos un vērojuši, kā izmainās ātrums — tīkla noslogotības vai citu iemeslu dēļ.

Palūkojoties uz grafiku, redzams, ka tīkla izmantošana dažiem no operatoriem "sastrēgumstundā" var kļūt pat divas un vairāk reizes lēnāka. Jums nepieciešams ātrs internets astoņos vakarā? Acīmredzot, ka vecais labais "vads" joprojām būs labākā izvēle, jo šajā laikā mobilajiem tīkliem joprojām "viss ir slikti".


Atskaite: kas un kādas tehnoloģijas izmanto?

Sakiet drošu "attā-attā" 2G, jo 2015. gadā tā ir praktiski izmirusi suga. Visātrāk no tā ir tikuši vaļā "Bite Latvija" — vēl 2013. gadā kompānija nodrošināja 35% savienojumu ar 2G tehnoloģiju.


Atskaite: kvalitāte un savienojuma stabilitāte

Lai gan jānorāda, ka savienojuma kvalitāti nosaka ne tikai ātrums. Vairākiem uzdevumiem, piemēram, tiešsaites spēlēm, "Skype" sarunām svarīgi ir pavisam citi rādītāji - aizture, datu pakešu zuduma koeficients un trīce.

Datu pakešu zuduma koeficients, vienkāršiem vārdiem sakot, ir parametrs, kas norāda kāds informācijas kvantums "zudis", nonākot līdz lietotāja ierīcei.

Latvijas mobilo operatoru tīklos, kur pieejami 3G un 4G ar datu pakešu zudumiem viss kārtībā, tas ir, to praktiski nav, turklāt attīstība gada laikā ir ievērojama.

Aizture, pazīstama arī kā "pings", mērāma milisekundēs. Vislabāk ar šo jēdzienu pazīstami tiešsaišu spēļu spēlētāji. Šis rādītājs norāda uz atsaukšanos tīklam - cik ātri pakete pārvar attālumu līdz serverim (attiecīgajā gadījumā serveris atrodas Latvijas teritorijā). Aizture sākot no 150 ms kļūs jūtama tiem, kas izmanto, piemēram, "Skype". Ar aizturi, kas lielāka par 300 ms, jebkura audiovizuālā komunikācija virtuālajā telpā kļūs neērta.

Visbeidzot trīce - savienojuma pārrāvumi, kas, piemēram, izmantojot "Skype" redzami kā "uzkāršanās". Viss it kā strādā, bet savienojums ir slikts. Trīce ir kritiska jebkuriem uzdevumiem reālā laika režīmā.

Būtiski norādīt, ka Latvijas mobilo operatoru piedāvājumā gada laikā redzama krietna izaugsme:


Secinājumi

"Bite Latvija" divu gadu laikā izauga no 2G līdz 4G, lika izkustēties konkurentiem, un, lai arī LMT joprojām ir nozares līderi, pārākums vairs nav tik acīmredzams.

No atskaites arī kļūst skaidrs: mobilais internets Latvijā beidzot var kļūt par konkurentu "vadam". Tiesa, veicas tālu ne visiem, cerēsim, ka uz 2016. gada atskaiti vismaz LMT un vismaz Rīgā "nolīdzinās" datu pārraides ātrumu dažādās pilsētas daļās.

Bet kabeļoperatoriem pienācis laiks sākt nopietni "iespringt" - mobilais internets Latvijā attīstās un attīstās ļoti strauji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!