Vēlme iedzīvoties uz citu rēķina ir sena problēma, bet veidi, kā tas notiek, mainās. Piemēram, aizvadītajos gados kriptovalūtas popularitātes uzplaukums, lika arī krāpniekiem pārorientēties un zvanus par nelaimē nonākušiem radiniekiem, kuriem steigšus vajag naudu, aizstāja piedāvājumi ieguldīt naudu digitālajās valūtās vai akcijās. Valsts policijas dati liecina, ka divu ar pus gadu laikā šādās shēmās izkrāpti apmēram septiņi miljoni eiro.

Savukārt uzņēmumu ķeršana ir rafinēta un mērķtiecīga – noziedznieki var mēnešiem ilgi lasīt digitālās sarakstes un sekot līdzi uzņēmuma darbībām, lai sev izdevīgā brīdī īstos e-pastus aizstātu ar viltus, kurā, piemēram, izmainīts bankas konts uz kuru grāmatvedībai jāpārskaita nauda.

"Delfi Bizness" apkopoja lielāko banku, policijas un "Cert.lv" pieredzi par Latvijā populārākajiem krāpniecības veidiem, kas uzglūn privātpersonām un uzņēmumiem.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Abonē un lasi vairāk:

Amerikāņu uzraugi iecērt zobus lielākajā kriptovalūtu platformā

Foto: 'airBaltic' ļauj ielūkoties gaisa kuģu apkopes procesā; 11 lidmašīnas nevar lidot

Lielie rēķini atvēsina īres tirgu, tomēr sagaidīts papildinājums – jauns nams Purvciemā

Luminor Delfi Bizness WhatsApp Citadele Hakeri Latvijas Banka SEB Swedbank Valsts policija

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.