Vairāk nekā puse programmatūras Latvijā ir nelicencēta, secina pētījumā  (24)

Pētījuma secinājumos teikts, ka lietotāji Āzijā, Centrāleiropā un Austrumeiropā vairāk uztraucas par to, ko nelegālā programmatūra var nodarīt viņu iekārtām. Par tādu faktoru kā programmatūras izstrādātāja tiesības uz atlīdzību par piedāvāto produktu šajos reģionos datoru lietotāji īpaši nedomā. Lai arī Eiropas Savienībā kopumā nelegālās programmatūras īpatsvars kopš 2011.gada nokrities par 2%, tomēr pārējā pasaulē tas pieaudzis par 1%.

Latvijā pirātisko programmu īpatsvars sasniedz 53%, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā 2011.gadā. Kopējā pretlikumīgi iegūto programmu komerciālā vērtība sasniedz 21 miljonu eiro. Informācijas sistēmu administratori visā pasaulē pauž bažas par nelicencētu programmu negatīvo ietekmi, tomēr mazāk nekā puse var apgalvot, ka ir pārliecināti par programmatūras atbilstošu izcelsmi viņu pašu uzņēmumos. Tikai 35% uzņēmumu visā pasaulē ir izstrādāta datorprogrammu lietošanas politika, kas paredz tikai licencētu programmu izmantošanu.

Šie un citi "BSA GlobalSoftwareSurvey" atklājumi pamato nepieciešamību pēc efektīvas datorprogrammu pārvaldības prakses, jo īpaši uzņēmumu vidē. ''Mūsu pieredze rāda, ka daudzos gadījumos uzņēmumu vadītāji un IT administratori pilnībā neapzinās, kas tiek instalēts pašu uzņēmuma datoros. Tomēr šādai nevērībai ir gan biznesa riski, piemēram, informācijas zaudēšana vai zādzība pirātisko programmu drošības ievainojamību dēļ, gan juridiskie riski līdz pat kriminālatbildībai par autortiesību pārkāpumiem. Katra uzņēmuma vadībai vajadzētu ievērot pavisam vienkāršus programmatūras pārvaldības principus, lai nodrošinātu, ka viņu kompānijās tiek izmantotas tikai atbilstoši licencētas datorprogrammas," stāsta Veikša.

"BSA GlobalSoftwareSurvey" katru otro gadu veic tehnoloģiju izpētes pētījumu, un šogad tajā iekļauti teju 22 tūkstoši privāto un uzņēmumu datoru lietotāju, kā arī vairāk nekā 2000 IT administratoru no 34 pasaules valstīm.

Valsts iestādes Latvijā aktīvi strādā pie autortiesību aizsardzības jautājumiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā. 2013.gadā Valsts kontrole (VK) veica programmatūras atbilstības auditu 14 pašvaldību iestādēs un atklāja, ka 18% no programmām ir bez nepieciešamajām licencēm. VK sniedza pašvaldību iestādēm rekomendācijas programmatūras pārvaldības uzlabošanai. Attiecīgi 2014.gada 31.janvārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), BSA un Datorprogrammu autortiesību apvienība (DAA) parakstīja memorandu, kas paredz ciešāku sadarbību cīņā ar pretlikumīgu programmatūru. Memoranda mērķis ir mazināt autortiesību pārkāpumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un starptautisko tēlu, veicinot cieņu pret autortiesībām, kā arī licencētu programmu lietošanu valsts un pašvaldību iestādēs.

''Nelicencēta programmatūra ir pārvaldības problēma, un šis pētījums skaidri parāda vajadzību pēc uzlabojumiem šajā jomā,'' stāsta BSA prezidente un izpilddirektore Viktorija Espinela.

''Ir pamata lietas, kuras ļoti vienkārši var ieviest jebkurš uzņēmums, lai parūpētos par programmatūras atbilstību. Tāda ir, piemēram, uzņēmuma politikas ieviešana attiecībā uz programmatūras lietošanu un izcelsmes apliecinājuma dokumentu saglabāšana. Uzņēmumiem vajadzētu apsvērt iespējas ieviest arī pamatīgākus programmatūras pārvaldības mehānismus, kas atbilstu starptautiski pieņemtiem standartiem. Šādi mehānismi ļauj nodrošināt atbilstošu pārraudzību pār to, kas tiek uzstādīts uzņēmuma datoros, kas savukārt ievērojami palīdz izvairīties no drošības un darbības riskiem un viegli sekot nepieciešamajam licenču daudzumam.''

BSA ir globāla programmatūras industrijas intereses pārstāvoša organizācija. Starp BSA biedriem ir vairāk nekā 70 globālu uzņēmumu, kuri ik gadu investē miljardus dolāru dažādu programmatūras risinājumu izveidē. Asociācija Latvijā darbojas kopš 2001.gada.