'Kālija parks' plāno sākt bīstamā amonija nitrāta uzglabāšanu  (7)

Kā informēja Ventspils pilsētas domes Vides uzraudzības nodaļas vadītāja Ilga Zīlniece, sākot amonija nitrāta uzglabāšanu ostas terminālī, "Kālija parks" kļūtu par paaugstinātas bīstamības objektu, līdzīgi kā vēl astoņi bīstamie Ventspils uzņēmumi, kas nodarbojas ar naftas un ķīmisko produktu pārkraušanu, kā arī gāzes uzglabāšanu.

Viņa skaidroja, ka amonija nitrāts, ko izmanto sprāgstvielu ražošanā, kļūst sprādzienbīstams, ja tiek piesārņots ar organiskām vielām. Abās pusēs "Kālija parka" terminālim blakus tiek pārkautas ogles, bet Ventas pretējā krastā atrodas dzīvojamā zona. Zīlniece gan uzsvēra, ka pagaidām par iespējamajiem apdraudējumiem, īstenojot šo ieceri, var runāt tikai emociju un pieņēmumu līmenī, bet skaidrību ieviesīs Vides pārraudzības valsts biroja plānotās darbības ietekmes uz vidi novērtējums. Pie šī jautājuma analīzes strādās eksperti un piesaistītie konsultanti, izvērtējot līdzīgu pieredzi citās ostās, tostarp Rīgas ostā, kur arī tiek pārkrauts amonija nitrāts.

Pašlaik vēl turpinās amonija nitrāta pārkraušanas apjoma palielināšanas un īslaicīgas uzglabāšanas kupolveida noliktavās ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Rakstiskus priekšlikumus par paredzēto darbību var iesniegt līdz 10.augustam Vides pārraudzības valsts birojā.

Uzņēmuma vadības skaidrojumu par plānotajām izmaiņām aģentūrai LETA vēl neizdevās iegūt, tomēr, kā liecina paziņojums par sākotnējo sabiedrisko apspriešanu, pašlaik spēkā esošā atļauja paredz, ka "Kālija parks" gadā var pārkraut līdz 300 000 tonnu amonija nitrāta tiešā veidā, proti, no vagoniem kuģī, šīs kravas termināļa noliktavās neuzglabājot.

Uzņēmums vēlas palielināt kopējo pārkraujamā amonija nitrāta apjomu līdz 500 000 tonnu gadā, vienlaikus paredzot iespēju īslaicīgi uzglabāt amonija nitrātu kupolveida noliktavās, izvērtējot divas iespējamās alternatīvas. Pirmā alternatīva paredz amonija nitrātu uzglabāt divās kupolveida noliktavās, kur vienlaikus uzglabājamais maksimālais šo kravu apjoms būtu 20 000 tonnu un plānotais pārkraušanas apjoms no dzelzceļa vagoniem tieši kuģī būtu 300 000 tonnu gadā, bet vēl 200 000 tonnu tiktu īslaicīgi uzglabāti kupolveida noliktavās.

Savukārt otra alternatīva paredz amonija nitrātu uzglabāt nevis divās, bet gan četrās kupolveida noliktavās, līdz ar to arī vienlaikus uzglabājamais maksimālais šo kravu apjoms būtu divas reizes lielāks jeb 40 000 tonnu. Otrā altnernatīva arī paredz, ka no vagoniem tieši kuģī tiktu pārkrautas 100 000 tonnas gadā, bet pārējās 400 000 tonnas tiktu īslaicīgi uzglabātas kupolveida noliktavās.

LETA jau ziņoja, ka šī gada pirmajā pusgadā Ventspils ostā kravu apgrozījums samazinājies par 14,76% salīdzinājumā ar pirmo sešu mēnešu ostas darbības rādītājiem pērn.

Ventspils brīvostas sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa aģentūru LETA iepriekš informēja, ka kopējais kravu apgrozījums pirmajā pusgadā bijis 13,4 miljoni tonnu, bet jūnijā ostā pārkrauti 1,6 miljoni tonnu kravu. Būtiski kravu apgrozījums samazinājies četros termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus.

Viens no šiem termināļiem ir AS "Kālija parks". Kā tika norādīts Ventspils brīvostas pārvaldes sniegtajā informācijā, AS "Kālija parks" darbības rādītāji ir "katastrofāli". Tur šajā laika periodā apgrozījumam vajadzētu būt ap diviem miljoniem tonnu, bet pārkrauti tikai 142 000, kas ir par 88% jeb vienu miljonu tonnu mazāk nekā pērn.

Savukārt AS "Baltic Coal Terminal" šogad pārkrauti tikai 1,4 miljoni tonnu akmeņogļu plānoto 2,5 miljonu tonnu vietā, kas ir par 44% jeb vienu miljonu tonnu mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Par 610 000 tonnu jeb 9% samazinājies SIA "Ventspils Nafta termināls" apgrozījums, bet par 427 000 tonnu jeb 24% pārkrauto kravu apjoms samazinājies AS "Ventbunkers".

"Pēc rezultātiem skaidri redzams, ka šiem termināļiem steidzami nepieciešams būtiski uzlabot darba rādītājus," teikts Ventspils brīvostas pārvaldes sniegtajā informācijā.