Valsts policijas Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas pārvalde (ENAP) atcēlusi novembrī Latvijas Krājbankas kriminālprocesa ietvaros uzlikto aizliegumu visa veida pārreģistrācijai nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic", tāpēc Uzņēmumu reģistrs (UR) beidzot reģistrējis decembrī akcionāru sapulcē iecelto jauno lidsabiedrības padomi.
Kā liecina "Lursoft" informācija, pirmdien UR notāre reģistrējusi gan pagājušā gada 28.novembra akcionāru sapulcē ievēlēto padomi, gan uzreiz pēc tam – 22.decembra akcionāru sapulcē iecelto padomes sastāvu. Līdz ar to šobrīd "airBaltic" padomes priekšsēdētāja amatā nonācis Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš.
Padomes priekšsēdētāja vietnieks šobrīd oficiāli ir Nikolajs Sigurds (Niks) Bulmanis. Padomē darbojas arī iepriekšējais padomes vadītājs Gints Kiršteins un padomes loceklis Raitis Tukāns. Decembrī "airBaltic" privātā akcionāra "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) intereses aviokompānijā pārstāvošo agrāko "Latvijas Krājbankas" valdes locekli Mārtiņu Zalānu un Ilmāru Razumovski kompānijas padomē nomainīja divi valsts pārstāvji - Satiksmes ministrijas (SM) Investīciju departamenta direktore Ilze Aleksandroviča un biznesa ziņu portāla "Baltic News Network" veidotājs Valters Grīnvalds. Šobrīd arī Aleksandroviča un Grīnvalds oficiāli reģistrēti kā "airBaltic" padomes locekļi.
Līdz šim UR nevarēja reģistrēt jauno padomi, jo ENAP izmeklētājs pērn 22.novembrī bija aizliedzis visa veida pārreģistrāciju "airBaltic" un BAS. Iemesls bija dienu agrāk sāktais kriminālprocess par Latvijas Krājbankai nodarīto kaitējumu, amatpersonām ļaunprātīgi pārsniedzot savas pilnvaras. "Noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā iesaistītas AS "Latvijas Krājbanka" amatpersonas, kas vienlaikus ir amatpersonas citos uzņēmumos," šādi ENAP skaidroja aizliegumu pārreģistrācijai "airBaltic" un BAS lietās, norādot, ka kriminālprocesa ietvaros iespējama mantisko jautājumu risināšana.
Taču šī gada 13.februārī ENAP izmeklētājs savu lēmumu atcēla. Jaunajā lēmumā aizlieguma pamatojums skaidrots šādi: izmeklēšanā noskaidrots, ka starp aizdomās turētajām Krājbankas amatpersonām ir tādas, kas pastarpināti ir amatpersonas BAS un "airBaltic".
ENAP skaidro, ka 7.februārī saņēma Krājbankas administratora "KPMG Baltics", SIA "Atlantijas biroji" un BAS lūgumu atļaut reģistrēt UR šādas izmaiņas: kā BAS jauno dalībnieku ierakstīt "Atlantijas birojus", nomainīt BAS valdi un juridisko adresi.
Tai pat datumā saņemts arī SM lūgums daļēji un tikai uz konkrētu laiku atcelt izmeklētāja aizliegumu, lai UR varētu ierakstīt izmaiņas BAS un "airBaltic" akcionāru reģistrā, kā arī reģistrēt "airBaltic" padomes un valdes locekļu atcelšanu un iecelšanu un BAS valdes locekļu maiņu.
ENAP savā vēstulē UR norāda, ka uzņēmumos "airBaltic" un BAS "uz šo brīdi nav konstatēta noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā iesaistīto Latvijas Krājbankas amatpersonu, t.i., kriminālprocesā aizdomās turēto personu pastarpināta saistība". Tāpat izmeklētājs pauž vēlmi netraucēt "airBaltic" un BAS "normālu darbības norisi", kā arī nodrošināt valsts intereses, kas "airBaltic" esot nostiprinātas ar SM dalību, tāpēc pilnībā atceļ pārreģistrācijas aizliegumu.
Līdz ar to UR reģistrēja izmaiņas "airBaltic" padomē, tomēr atlika statūtu grozījumu reģistrēšanu, nosakot kā termiņu trūkumu novēršanai 21.maiju. Statūtus grozīt liedz tiesu izpildītāja aizliegums, kas savukārt balstīts Rīgas apgabaltiesas lēmumā par papildus prasības nodrošināšanu. Tiesa šo lēmumu pieņema civillietas ietvaros, kurā BAS vēršas pret Krājbanku, "Snoras" banku un SM, prasot atzīt par neesošu BAS piederējušo un Krājbankā ieķīlāto "airBaltic" akciju pārdošanu valstij.
Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa aizliegusi valstij izmantot no lidsabiedrības "airBaltic" privātā akcionāra BAS pārņemtās 224 245 akcijas un lemt par aviokompānijas statūtu un pamatkapitāla izmaiņām, bet Krājbankai un "Snoras" bankai aizliegts pārdot BAS ieķīlāto mantu, prasības nodrošinājuma līdzekļa summa ir līdz 224 534 latiem, kas ir valsts pārņemto BAS akciju nominālvērtība.
Janvāra nogalē tiesa nolēma apķīlāt Latvijas valstij piederošās 224 453 jeb 47,2% lidsabiedrības "airBaltic" akciju, taču UR valsts notārs atteicis reģistrēt šādu prasības nodrošinājuma līdzekli.
Tiesa apķīlāja tās lidsabiedrības vārda akcijas, kuras agrāk piederēja privātajam akcionāram BAS. Šāds lēmums pieņemts saistībā ar Rīgas apgabaltiesā iesniegto BAS prasību. BAS uzskata, ka finanšu ķīlas līgumi nav spēkā, jo to noslēgšanas brīdī "airBaltic" akcijas bija slēgtas emisijas akcijas ar atsavināšanas ierobežojumiem. Tāpēc tās neesot uzskatāmas par finanšu instrumentiem, neatradās publiskā apgrozībā un nevarēja būt par komercķīlas priekšmetu, tās nevarot ieķīlāt arī pēc citu ķīlas veidu noteikumiem. Satiksmes ministrijai bijis zināms par akciju atsavināšanas ierobežojumiem, un tādējādi, pēc BAS paustā, to nevar uzskatīt par labticīgu ieguvēju.
2011.gada 22.decembrī notikušajā "airBaltic" akcionāru sapulcē izdarīti grozījumi statūtos, svītrojot nosacījumu par akcionāru pirmpirkuma tiesībām. Tāpēc, pēc BAS minētā, ir nepieciešams attiecīgs akciju apķīlājums, jo citādi Latvijas valstij nebūs šķēršļu tiesvedības laikā akcijas pārdot jebkurai personai.
Satiksmes ministrija 2011.gada 30.novembrī iegādājās BAS piederošos 47,2% "airBaltic" akcijuun tādējādi valsts kļuva par 99,8% "airBaltic" akciju īpašnieci.
"airBaltic" dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri līdz šim bija Latvijas valsts ar 52,6% akciju un "BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder bijušajam "airBaltic" prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
