Mazākuma akcionārs esot vērsies Uzņēmumu reģistrā (UR) ar lūgumu reģistrēt fiktīvas aviokompānijas akcijas. Plašāk par šiem mēģinājumiem premjers diskusijā gan neskaidroja, nosakot, ka šo jautājumu risinot valstij piederošo "airBaltic" daļu turētāja – Satiksmes ministrija (SM).
Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke portālam "Delfi" sacīja, ka UR aviokompānijas mazākuma akcionāra BAS lūgtās izmaiņas "airBaltic" īpašnieku struktūrā esot atliktas. "Valsts joprojām ir vairākuma akcionārs "airBaltic" un nav likumīga pamata jebkādām izmaiņām akciju sadalījuma apmērā," premjera viedokli pauda Panke.
Savukārt Satiksmes ministrija norāda, ka valstij joprojām pieder vairākums a/s "Air Baltic Corporation" akciju un nav mainījusies sadaļa starp kompānijas akcionāriem.
SM ir vērsusies Uzņēmuma reģistrā un tiesībsargājošās iestādēs norādot uz iespējamiem pārkāpumiem valdes locekļa Flika darbībā, kura rezultātā valstij var tikt nodarīts būtisks kaitējums, portālu "Delfi" informēja SM preses sekretārs Aivis Freidenfelds.
"Delfi" jau ziņoja, ka "airBaltic" lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju. Tās BAS 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Bertoltam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.
Kompānijai nonākot maksātspējas grūtībās, valdība augusta otrajā pusē lēma glābt "airBaltic" pie nosacījuma, ja tās pašreizējais menedžments, tostarp kompānijas vadītājs Fliks lidsabiedrības prezidenta amatā, tiks nomainīts.
Valdības piesaistītais finanšu konsultants "Prudentia" ieteica vairākus rīcības modeļus, un Ministru kabinets nolēma nopietni vērtēt divus variantus lidsabiedrības glābšanai - vai nu pilnībā pārņemot to savās rokās, atpērkot akcijas no mazākuma akcionāra BAS vai saglabājot esošo akcionāru struktūru, abiem akcionāriem kompānijas pamatkapitālā proporcionāli ieguldot 63 miljonus latu.
Otrdien valdība paziņoja, ka turpina sarunas ar otro "airBaltic" akcionāru - BAS, par prioritāro scenāriju izvirzot abu dalībnieku solidāru ieguldījumu pamatkapitālā 50-70 miljonu latu apmērā. Priekšnosacījums tam esot kompānijas prezidenta un puses BAS nominālā īpašnieka Flika nomaiņa, kā arī akcionāru līguma izmaiņas, nodrošināt valstij labvēlīgākus nosacījumus nekā līdz šim.
Savukārt Flika darbības aviokompānijas vadībā SM pagājušajā nedēļā lūdza izvērtēt Ģenerālprokuratūrai. Valdība iepriekš savā paziņojumā norādīja, ka pamatojoties uz piesaistītā finanšu konsultanta un "airBaltic" padomes locekļu sniegto informāciju, pastāv pamatotas bažas, ka lidsabiedrības valde Flika personā pieļāvusi nopietnus pārkāpumus finanšu plānošanā un vadībā, kā arī radījusi zaudējumus pērn un šajā gadā.
"airBaltic" dibināta 1995.gadā. Kompānija 2009.gadā strādāja ar 206,8 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas bija par 2% vairāk nekā 2008.gadā, un 11,133 miljonu latu peļņu pretēji 26,678 miljonu latu zaudējumiem 2008.gadā. Akcionāru saņemtais aviokompānijas neauditētais 2010.gada pārskats liecina, ka "airBaltic" zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu.
Nacionālajai lidsabiedrībai patlaban esot pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām. SM norādīja, ka finansiālā situācija "airBaltic" patlaban ir nopietna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
