Foto: Publicitātes foto
Rīgas Latviešu biedrībai (RLB) joprojām nav izdevies atrast piemērotu investoru, kas varētu apsaimniekot nama sētas māju, kurā savulaik bija plānots izveidot hosteli, pastāstīja RLB valdes locekle Lauma Celma.

"Tur pašlaik nav bijis iespējas neko sakārtot, jo mums nav izdevies atrast piemērotu investoru," viņa atzina.

Periodiska interese esot, arī no ārvalstu investoriem, tomēr sarunas līdz galam pagaidām nav izdevies novest. "Visus diemžēl pārsteidz, kas tur ir izdarīts," atzina RLB pārstāve, izsakot nožēlu par iepriekšējās vadības pērn pavasarī rīkotajām talkām, kuru laikā sētas māja esot "izdemolēta".

Rīgas Latviešu biedrības namu nesen apsekojusi arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ar mērķi noteikt, cik daudz kultūras vērtību glabājas greznajā biedrības namā. Lai gan speciālisti secinājuši, ka RLB atrodas daudz vairāk vērtību nekā iepriekš domāts, par C korpusu secinājumi bijuši bēdīgi.

"Tā gan ir iekšpagalma ēka un šis korpuss nav tik vēsturiski nozīmīgs, bet viņu viedoklis bija, ka tas ir noziedzīgs nodarījums no to cilvēku puses, kas to ir izdarījuši, neko nesakārtojot," norādīja Celma.

Kāpēc darbi netika turpināti, iepriekšējais RLB priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais, kuram pieder ideja par hosteli, neesot varējis paskaidrot.

Pašreizējā RLB vadība neuzstāj, ka ēkas C korpusā noteikti būtu jābūt hostelim – galvenais, lai atrastos piemērots investors tās apsaimniekošanai.

Jau ziņots, ka darbs pie hosteļa izveides Rīgas Latviešu biedrības nama sētas mājā sākās iepriekšējā biedrības vadītāja Ingmāra Čaklā laikā, kurš biedrību vadīja līdz pērnā gada jūlijam. Dienesta viesnīcas iekārtošanai tika paņemts kredīts bankā.

Bija plānots, ka viesnīcas galvenā auditorija varētu būt RLB sadarbības partneri – kolektīvi no ārzemēm un Latvijas reģioniem, kas vēlētos uzstāties RLB un kuriem nepieciešama lēta apmešanās vieta Rīgas centrā.

2011.gada pavasarī RLB rīkoja talkas, lai pirms hosteļa izbūves ēkas C korpusu atbrīvotu no būvgružiem, starpsienām, vecās skaņu un siltināšanas izolācijas.

Hostelī sešos stāvos apmēram 450 kvadrātmetru platībā bija iecerēts izvietot 50–100 gultu. Kādreiz tur bijuši dzīvokļi RLB ēku apkalpojošajam personālam – katrā stāvā pa vienam divu līdz triju istabu dzīvoklim.

RLB dome tagad pieņēmusi lēmumu bijušo priekšsēdētāju Čaklo izslēgt no biedrības. Viņam tiek pārmesta RLB novešana līdz bankrota slieksnim, vēloties īstenot ieceri par hosteli.

Čaklais gan pārmetumus noraidījis, uzsverot, ka ideja par hosteli apspriesta RLB domē un valdē un viņš nevienā lēmumā savas pilnvaras nav pārkāpis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!