Jau ziņots, ka Meroni oponenti, to skaitā tā sauktie "Ventspils opozicionāri", 20.janvārī sarīkoja gan LNT akcionāru sapulci, kurā atsaukti visi padomes locekļi un ievēlēta jauna padome, gan jaunās padomes sēdi, kurā atsaukti LNT valdes locekļi un uz trīs gadiem par valdes locekli iecelts Ovods, ko Meroni nesen publiski nosaucis par marioneti Oļega Stepanova rokās.
Meroni nometnes pārstāvis Aivars Gobiņš portālam "Delfi" apgalvoja, ka Ovodam neesot tiesību atrasties LNT valdes locekļa amatā, jo viņš ieņem arī padomes locekļa amatu LNT mātes uzņēmumā AS "Ventbunkers". "Šādu amatu savienošanu nepieļauj Komerclikums, bet tas acīmredzot Aleksejam Ovodam nav šķērslis," norāda Gobiņš.
Portāls "Delfi" pārliecinājās, ka Komerclikumā noteikts: par valdes locekli nevar būt koncerna valdošā uzņēmuma padomes loceklis. Savukārt Koncernu likumā noteikts, ka koncerns ir valdošā uzņēmuma un vienas vai vairāku atkarīgo sabiedrību kopums, savukārt valdošais uzņēmums ir tāds, kuram ir izšķirošā ietekme vienā vai vairākās sabiedrībās.
Pēc portāla "Delfi" lūguma skaidrot Komerclikuma piemērošanu šajā gadījumā un pusotru dienu ilgas atbildes gatavošanas un saskaņošanas UR preses sekretāre Baiba Vismane norādīja, ka no likuma par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru izriet arī tas, ka valsts notārs nav tiesīgs pārbaudīt, "vai valdes vai padomes locekļu UR iesniegtajās piekrišanās norādītās ziņas par šķēršļu neesamību atbilst faktiskajai situācijai".
Vismane skaidro, ka Komerclikumā noteikts: rakstveida piekrišanā valdes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar Komerlikumu vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav. "Piekrišanu valdes loceklis sniedz akciju sabiedrības padomei. Valdes loceklis ir atbildīgs pret akciju sabiedrību, ja piekrišanā ir sniedzis nepatiesas ziņas," klāsta UR pārstāve.
Vismane piezīmē, ka "šis ir tas pats jautājums par akcionāru reģistru, kuru kārto pati akciju sabiedrība, bet ne UR". "No UR ieskata ir nepieciešami grozījumi likumā un pie tā pašlaik tiek strādāts kopīgi ar Tieslietu ministriju," klāsta reģistra pārstāve.
Gobiņš portālam "Delfi", runājot par Ovoda iecelšanu LNT valdē, arī pauda: "Arī LR Uzņēmumu reģistrs izvēlas šo ierobežojumu neievērot, kaut gan valsts notāra pienākumos ietilpst rūpīgi izvērtēt visus iesniegtos dokumentus." Viņš arī pārmeta valsts notārei, kas reģistrējusi izmaiņas LNT padomē un valdē, ka tas izdarīts "jau zibenīgi dokumentu iesniegšanas dienā, nevis vispārpieņemtajā kārtībā nākamajā dienā". "Šāda rīcība nav normāla un, iespējams, liecina par LR Uzņēmuma reģistra amatpersonu ieinteresētību šī lēmuma pieņemšanā," sacīja Gobiņš.
"Jūsu jautājumā izskanējušais viedoklis izskatās pēc ieinteresētās puses izteikta apgalvojuma. Komentēt vienas no strīdā iesaistītās puses viedokli UR atturas, jo ir acīmredzami, ka notāra lēmums tiks pārsūdzēts un galvenajam valsts notāram būs jāpieņem lēmums šai lietā," pēc lūguma UR komentēt šos izteikumus portālam "Delfi" atbildēja Vismane.
Savukārt tagadējā "Ventbunkera" pārstāvja Mārča Krastiņa portālam "Delfi" sniegtā atbilde uz Meroni nometnes pārmetumiem bija šāda: "Rūdolfs Meroni un viņa izpildītāji iepriekš bija iznīcinājuši AS "Ventbunkers" balsu vairākumu AS "Latvijas naftas tranzīts", prettiesiski grozot statūtus un būtiski samazinot AS "Ventbunkers" akciju paketes vērtību. Līdz ar to uz šo lietu neattiecas minētais [Komerc]likuma pants. Arī par šo Meroni nodarījumu ir ierosināta krimināllieta."
Krastiņš arī atgādināja, ka jau 2010.gadā "Ventbunkera" akcionāra SIA "Kement" valdes loceklis Olafs Berķis skaidrojis, ka "Ventbunkers" "Meroni izpildītāju personā" esot brīvprātīgi atdevis savas Komerclikumā noteiktās tiesības citām personām – pārējiem LNT akcionāriem.
"Maija beigās Uzņēmumu reģistrā ir iesniegti dokumenti par it kā šā (2010.) gada 26.martā Šveicē, Collikonā notikušu LNT akcionāru pilnsapulci, kurā, "Ventbunkeram" balsojot par, pieņemts lēmums mainīt uzņēmuma statūtus, nosakot, ka lēmumu pieņemšanai LNT akcionāru sapulcē nepieciešams 3/5 no akcionāru balsu vairākums līdzšinējā likumā noteiktā vienkāršā balsu vairākuma (50% +1) vietā," tolaik skaidroja Berķis.
Jau vēstīts, ka pēdējos mēnešos saasinājušies "Ventbunkera" akcionāru strīdi, rīkojot paralēlas akcionāru sapulces un sniedzot pieteikumus par izmaiņām tā padomē un valdē. Izmaiņas notiek arī "Ventbunkera" meitaskompānijās.
AS "Ventbunkers" ir dibināta 1994.gadā un savu darbību veic Ventspils brīvostas teritorijā, nodrošinot naftas produktu pieņemšanu un tālāku iekraušanu tankkuģos. Kompānija ir lielākā līdzīpašniece uzņēmumā AS "Latvijas Naftas tranzīts", kam savukārt pieder 39,11% AS "Ventspils nafta" (VN) akciju. VN koncernā ir arī AS "Latvijas Kuģniecība", SIA "Ventspils nafta termināls" un citi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
