"Ir" rīcībā esošā informācija liecina, ka Šķēle uz tikšanos ar Fliku bija ieradies kopā ar savu labo roku, finansistu Hariju Krongornu, abiem uz Ukrainu aizlidojot un atgriežoties tai pašā dienā.
Šķēle žurnālam norādījis, ka šī tikšanās ar Fliku Kijevas lidostā nav bijusi iepriekš organizēta. "Nu, viņš tur bija," žurnālam par tikšanās nolūku ar Fliku atbildējis Šķēle. "Es braucu ar biznesa klases biļeti, kuru, atšķirībā no dažiem citiem, pats apmaksāju un par pilnu cenu...Ja man kāds jautā viedokli par biznesu, vai tas ir Bertolts Fliks vai kāds cits, es to labprāt izsaku," teica Šķēle.
Šķēle žurnālam sacījis, ka uz Kijevu ar Krongornu devušies personiskās lietās, par ko, kā norādījis politiķis, viņam nevienam neesot jāatskaitās, raksta "Ir".
Žurnāls norāda, ka šī ir otrā reize, kad saistībā ar "airBaltic" uzpeld Šķēles vārds. Premjera kādreizējais padomnieks ekonomikas jautājumos Gints Freimanis apliecinājis, ka vasaras sākumā pie premjera Valda Dombrovska (V) ieradušies Ukrainas "Privatbank" akcionāri Igors Kolomoiskis un Genadijs Bogoļubovs, kurus kā ukraiņu investorus, kas interesējas par investīcijām Latvijā, pie premjera atvedis uzņēmējs, Valda Zatlera kādreizējais padomnieks Vasīlijs Meļņiks.
Sarunai ritot, abi kungi ieminējušies, ka viņus interesē arī aviācija, ir daļas Ukrainas aviokompānijā "Aeroswift" un vēl dažās, un "viņi ved sarunas par "airBaltic"". Kad Dombrovskis pavaicājis, ar ko tad viņi runā, atbilde bijusi: "Ar Andri Šķēli." Sarunas saturu žurnālam atstāstīja Freimanis.
No "Ir" nosauktajiem ukraiņu biznesmeņiem Šķēle vienu no vārdiem atpazīstot, taču viņš norādījies, ka ar šiem kungiem neesot runājis par "airBaltic" pārdošanu, jo viņam neesot uzticētas nekādas starpnieka funkcijas, un viņam neesot arī nekādas slēptas finansiālas intereses "airBaltic". Šķēle noskaldījis, lai beidzot būvēt teorijas.
"Delfi" jau vēstīja par valdības otrdien lemto glābt maksātspējas grūtībās nonākušo aviokompāniju pie nosacījuma, ja tās pašreizējais menedžments, tostarp Fliks lidsabiedrības prezidenta amatā, tiks nomainīts.
Valdība vērtē divus iespējamos "airBaltic" glābšanas scenārijus - pilnu pārņemšanu, valstij nopērkot akcijas no mazākuma akcionāra SIA "Latvijas Aviācijas sistēmas" (BAS) vai esošās akcionāru struktūras saglabāšanu, abiem akcionāriem kompānijas pamatkapitālā proporcionāli ieguldot 63 miljonus latu.
Otra scenārija gadījumā valsts izvirza papildu nosacījumus - jāgroza statūti, jāmaina akcionāra līgums, lai palielinātu valsts ietekmi kompānijā, kā arī "airBaltic" jāsaglabā Rīga kā sava bāzes lidosta.
Finanšu konsultantam "Prudentia" divu nedēļu laikā ir jāsagatavo konkrētāki priekšlikumi un jārunā ar mazākuma akcionāru par šo valdības atbalstīto piedāvājumu. Kad būs izvēlēts viens no iespējamiem diviem scenārijiem, tad Finanšu ministrijai būs jāvērtē, kur rast tam nepieciešamo naudu.
Pagājušajā otrdienā "airBaltic" padome atbalstīja lēmumu steidzami palielināt aviokompānijas pamatkapitālu par 63 679 065 latiem. No tiem par 30 miljonu latu kapitālu piedāvāts palielināt, konvertējot valsts AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" un BAS īpašumā esošās lidsabiedrības obligācijas. Savukārt pārējā daļa būtu apmaksa naudā.
Pēc Satiksmes ministrijā iepriekš teiktā, finansiālā situācija "airBaltic" ir nopietna. Akcionāru saņemtais aviokompānijas neauditētais 2010.gada pārskats liecina, ka "airBaltic" zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu. Šobrīd nacionālajai lidsabiedrībai esot pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām.
"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.
"airBaltic" 2009.gadā strādāja ar 206,8 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas bija par 2% vairāk nekā 2008.gadā, un 11,133 miljonu latu peļņu pretēji 26,678 miljonu latu zaudējumiem 2008.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
