Sekas valsts lēmumam neglābt maksātnespējīgo Latvijas Krājbanku būs redzamas gan nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" darbībā, gan tajā, ka pašvaldības, to uzņēmumi un valsts uzņēmumi, kā arī daudzi cienījami Latvijas un ārvalstu uzņēmēji zaudēs daudzus desmitus miljonu "grūti un godīgi pelnītas naudas", uzskata čečenu izcelsmes uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs.
Intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" viņš atzīst, ka "mēs gribējām palīdzēt atjaunot Krājbankas darbu, to mums neļāva, izskatās, ka latviešu politiķi baidās no cilvēkiem, kas tiešām atšķirībā no viņiem spēj radīt darba vietas un radīt eksportspējīgu produkciju".
Jautāts, vai pats bijis gatavs nopirkt Krājbanku ar visām tās finansiālajām problēmām, Abdulmuslimovs atbildējis noliedzoši, norādot, ka potenciālie gribētāji bijuši "mani biznesa kolēģi". "Viņi bija gatavi nopirkt Krājbanku, to sanēt. Bankomāti ir visā Latvijā, un mūsu produkcija arī iet pa visu Latviju. Protams, es arī šajā bankā būtu akcionārs,' stāstījis uzņēmējs.
"Tāds bija plāns, un no tā labums būtu gan valstij, gan ražotājiem. Taču tagad zaudēja visi. Tagad Krājbankas likvidators saņems 20 miljonus par kaut kādiem nesaprotamiem pakalpojumiem – tas būs lielais labums," konstatē Abdulmuslimovs, norādot - "ja nebūtu patraucējusi "Vienotības" histēriskā reakcija, man noteikti būtu izdevies atgriezt bankā daļu naudas".
Uzņēmējs arī pastāstījis, ka tūdaļ pēc tam, kad notikusi viņa un "Vienotības" pārstāvja Gata Kokina vizīte Krājbankā, "sākās masīva manu uzņēmumu pārbaude, kaut arī iepriekšējā plānotā pārbaude bija tikko beigusies". "Domāju, ka tas viss sākās no Krājbankas," sacījis Abdulmuslimovs, apliecinot, ka ir kontaktējies ar bijušajiem Krājbankas īpašniekiem, Krievijas bagātniekiem Antonoviem, "man bija informācija par to, kāds ir patiesais stāvoklis bankā un kādus līdzekļus var un kādus nevar atgūt".
"Mēs vēlējāmies sadarboties ar [Finanšu un kapitāla tirgus komisiju] FKTK un valsti, gribējām atjaunot bankas darbību. Dažādu iemeslu dēļ valdība un FKTK pieņēma citu lēmumu, tad arī Antonovi nostājās pret valsti," laikrakstam stāsta uzņēmējs.
"Tas bija nepareizs lēmums. Vienkāršākais, vieglākais ceļš, bet nepareizais. To varēja nepieļaut, ja vien būtu bijusi griba. Atbildība par šo nepareizo lēmumu gulstas konkrēti uz "Vienotību" un FKTK tā laika vadību," uzskata Abdulmuslimovs.
Jau ziņots, ka FKTK nolēma apstiprināt "Krājbankas" maksātnespējas administratora SIA "KPMG Baltics" iesniegto "Krājbankas" maksātnespējas risinājumu, kurā tiek rosināts sākt bankas bankrota procedūru, jo neviens no saņemtajiem "Latvijas Krājbankas" sanācijas priekšlikumiem nebija praktiski realizējams.
Par "Krājbankas" bankrota procedūras sākšanu lems tiesa.
No "Krājbankas" kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).
Rīgas apgabaltiesa Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu pērnā gada beigās pēc FKTK priekšlikuma, jo pēc Krājbankas mātes bankas Lietuvas "Snoras" bankrota bija atklājies, ka ar bijušo īpašnieku un vadības ziņu no bankas aizplūduši lieli līdzekļi. Par to ier ierosināts kriminālprocess, kurā aizdomās tur bijušo bankas vadību un arī Antonovu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
