Aigars Šmits: Darījumpratības un aģenta lomas nozīme neskaidros tirgus apstākļos

Daļa no nekustamo īpašumu tirgus allaž bijusi saistīta ar prognozēm. Diemžēl aizvadīto divu gadu notikumi mūs ir ievirzījuši tādā vidē, kur neviens nevar atļauties prognozēt, kā mēs dzīvosim pēc gada, diviem vai pieciem. Šādos apstākļos sevišķi svarīgi ir izvērtēt darījuma pamatotību esošajā ekonomiskajā vidē, un prātīgus lēmumus spēs pieņemt tie iedzīvotāji, kuri ievāks pēc iespējas plašāku apjomu kvalitatīvas informācijas – šajā gadījumā mēs to varam saukt par darījumpratību.

Nav vairs tie laiki, kad investīcija teju jebkāda veida nekustamajā īpašumā nāca komplektā ar samērā drošām prognozēm par tā ienesīgumu vai būtisku vērtības palielināšanas nākotnē. Šobrīd tirgus telpa jāvērtē krietni skrupulozāk, un nepieciešamība pēc visaptverošas analīzes un kvalitatīva aģentu darba ir lielāka nekā jebkad iepriekš.

Ja runājam par darījumpratību, domājot par mājokļa iegādi, galvenais ir precīzi noteikt savas vajadzības un finansiālās iespējas, noliekot vēlmes otrajā plānā. Tas nozīmē, ka objektīvi jāaprēķina naudas apjoms, ko esam gatavi tērēt mājokļa iegādē, un kas svarīgi – arī naudas jeb līdzfinansējuma cena. Redzam, ka pašreizējais nozares piedāvājums gan mājokļa, gan kredīta cenu kontekstā cilvēkus spiež domāt piezemēti un racionālāk, plašāku iedzīvotāju daļu virzot uz otrreizējo dzīvokļu tirgu, kur mājokļa gala cena un potenciālais ikmēneša kredītmaksājums ir atbilstošāks ierindas iedzīvotāja maksājumu "celtspējai". Pat neskatoties uz to, ka šādā mājoklī apkures sezonā var nākties sadzīvot ar lielākiem siltumenerģijas rēķiniem.

Nekustamo īpašumu aģentu loma šādos nenoteiktības apstākļos pieaug. Šobrīd aģentam konsultācijas procesos jāspēj iejusties ne tikai pārdevēja amatā, bet jāprot pārstāvēt procesu arī no ekonomista, būvnieka, jurista un dažreiz – arī psihologa perspektīvas. Diemžēl, konsultējot godīgi un atklāti, aģenti mēdz sev liegt plašākas peļņas iespējas, taču tā diemžēl ir aroda garozas daļa. Arī mākslīgā intelekta piedāvātais resurss nekustamā īpašuma nozarē varētu stiprināt analītisko darba pusi, taču diez vai spēs pienācīgi ņemt vērā subjektīvas lietas, piemēram, īpašuma atrašanās vietu ainaviskā vidē un citus emocionālus faktorus. Domājot par mājokļa iegādi, neliedziet sev aģenta konsultāciju, it sevišķi tādos brīžos, kad orientēties aktuālajos sociāli ekonomiskajos un tirgus procesos var tikai tie, kas tam velta vērā ņemamu laiku un ir ar zināmu pieredzes bagāžu.

Šī gada pirmajā ceturksnī par teju piekto daļu augusi iedzīvotāju interese par privātmāju celtniecības būvatļauju izņemšanu. Šis signāls apliecina, ka cilvēkiem ir vēlme uzlabot savu dzīves kvalitāti arī ekonomiski izaicinošos periodos, turklāt mēs, latvieši, esam praktiski cilvēki, kuri vairumā gadījumu meklēs un izvēlēsies saimnieciski izdevīgāko veidu, kā realizēt ieceri par savu mājokli. Ņemot vērā, ka zemes vairāk nepaliek, šai tendencei turpinoties, nevar izslēgt gaidāmu cenu kāpumu arī šajā segmentā.

Ja salīdzinām tirgus situāciju ar mūsu kaimiņvalstīm, Latvijā mājokļu pieejamība joprojām ir krietni labākā līmenī nekā Lietuvā un jo sevišķi Igaunijā. Cenas jaunajos projektos Tallinas centrā svārstās robežās no 4500 - 6000 eiro par kvadrātmetru, kamēr Rīgas centrā jaunie projekti maksā 3200 - 4200 eiro par kvadrātmetru. Skaidrs, ka tirgus cenām jākorelē ar vietējo iedzīvotāju pirktspēju, tāpēc ar interesi vērosim, kā cenu tendences turpinās attīstīties visās Baltijas valstīs.