Andris Lāriņš: piezemējot ekonomiku inflācijas turbulencē
Foto: Publicitātes foto

ASV FRS vadība 27. jūlijā paziņoja par ASV dolāra bāzes procentu likmes paaugstināšanu par 75 bāzes punktiem no 1.50%/1.75% uz 2.25%/2.50% koridoru (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi). Kopš ASV FRS uzsāka dolāra bāzes procentu likmju celšanu šī gada martā, šis ir ceturtais paaugstinājums, un bāzes likme šogad jau pacelta kopumā par 225 bāzes punktiem (no 0.25% uz 2.50%). Pēdējo reizi tik straujš dolāra procentu likmju paaugstinājums četru mēnešu laikā bijis astoņdesmito gadu sākumā, kad centrālā banka mēģināja tikt galā ar vēl augstākiem inflācijas līmeņiem. Apskatot pēdējos 50 gadus, ASV FRS dolāra bāzes procentu likmes paaugstinājusi 126 reizes, bet pazeminājusi 121 reizi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vēl centrālā banka apstiprināja, ka turpinās savu aktīvu samazināšanu atbilstoši maijā izsludinātajam plānam. Šobrīd redzams, ka pēc 8.96 triljonu atzīmes pārsniegšanas aprīlī, ASV FRS aktīvi jau ir samazinājušies par vairāk nekā 66 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

Varētu šķist, ka Latvijā un citās valstīs, kur dolārs netiek plaši izmantots, ietekme no šāda lēmuma nav liela, bet tā gluži nav. Pēc Bank for International Settlements (BIS) 2021. gada beigu datiem ārpus ASV parāds dolāros vērtējams 13.4 triljonu dolāru apmērā un gada laikā tas pieaudzis par 5.5%. No šiem 13.4 triljoniem 4.2 triljonus ir aizņēmušās jaunattīstības valstis (Āfrikā, Āzijā, Tuvajos Austrumos, Latīņamerikā u.c.). Paaugstinot dolāra procentu likmes, tiek sadārdzinātas dolāru parāda apkalpošanas izmaksas, kas pie rekorda augstās inflācijas palielina finansiālo jautājumu spriedzi visā pasaulē. It kā ar to vēl nepietiktu, papildus procentu likmju kāpumam pēdējo divu gadu laikā krietni ir pieaugusi arī dolāra vērtība, kas arī sadārdzina dolāru parādu apkalpošanu valstīm, kurām nav ieņēmumu dolāros.

Dolārs

Tirgus dalībnieki jūlijā trīs dienas pēc kārtas (12., 13. un 14. jūlijā) "taranēja" pēdējo reizi pirms aptuveni divdesmit gadiem redzēto eiro un dolāra paritātes atzīmi (visu eiro dzīvi parāda Ilustrācija 4), bet nevienu dienu eiro cena dienu tā arī nenoslēdza zem paritātes atzīmes. Eiro cenu krietni virs paritātes pacēla pirms ECB sapulces parādījušās runas par iespējamo eiro procentu likmju 50 bāze punktu paaugstinājumu (vēl jūnijā ECB solīja 25 punktus). ECB tiešām eiro procentu likmes 21. jūlijā paaugstināja par 50 bāzes punktiem, bet vēl pirms ECB sapulces šāds scenārijs jau tika ielikts eiro cenā (lai cik tas paradoksāli nebūtu, jo likmju celšana bremzē kreditēšanos, sadārdzina parādu apkalpošanu un bremzē ekonomikas izaugsmes tempus, kas var samazināt eiro pievilcību ilgākā termiņā).

Kas tālāk?

Spriežot pēc ASV FRS amatpersonu izteikumiem, procentu likmju celšanas sesija vēl nav beigusies, bet komentāri nu jau ir piezemētāki, kas liek domāt, ka strauja likmju kāpuma periods varētu būt beidzies un turpmākajos mēnešos gaidāma vairāk situācijas pieregulēšana nevis agresīva rīcība. Taču, kā būs patiesībā, to rādīs laiks. ASV FRS rīcība ietekmē dolāra procentu likmes un dolāra vērtību (pasaulē visplašāk lietotā valūta) un ASV akciju tirgu (kura kapitalizācija ir pārsniegusi 40 triljonus dolāru). Notikumi ASV akciju tirgū savukārt ietekmē visu pārējo pasauli, jo finanšu tirgus visā pasaulē strādā pēc savienoto trauku principa un par to, lai traukos viss būtu kārtībā, rūpējas visas centrālās bankas, nepieciešamības gadījumā rīkojoties kopā. Nākamā ASV FRS sapulce būs 20./21. septembrī

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.