Andris Lauciņš: Kā mainīsies patēriņa paradumi pēc krīzes  (3)

EY patēriņa paradumu pētījums "EY Future Consumer Index", kas tika veikts pavisam nesen pavasarī Vācijā, Lielbritānijā, Francijā, ASV un Kanādā apskatīja vairākus Covid-19 krīzes radītos patēriņa modeļus ar mērķi identificēt vienotas patērētāju uzvedības pazīmes krīzes laikā un brīdim, kad valstu ekonomikas sāks atgūties no krīzes. Protams, katras valsts situācija būs nedaudz atšķirīga, taču noteikti pastāv kopējas tendences attīstīto tirgus ekonomiku lokā. Šim lokam nosacīti pieskaitām arī Latviju un tādēļ ir noderīgi novērtēt pētījumā identificētās pandēmijas un pēc-pandēmijas patēriņa tendences.

Pētījuma rezultātā EY atklāja četras pandēmijas laikam izteiktas patērētāju grupas: pirmkārt, "Taupītāji un uzkrājēji", kas nav izteikti satraukti par pandēmijas ietekmi, bet apdomīgi rūpējas par savu ģimeni un ir samērā konservatīvi un pesimistiski par krīzes ilgtermiņa efektiem. Šajā grupā EY pētījums ierindo aptuveni trešdaļu patērētāju. Otrkārt, "Izdevumu samazinātāji", kas izjūt krīzes ietekmi, ir pesimistiski par nākotni un aktīvi samazina savus izdevumus". Šajā grupā ietilpst aptuveni ceturtdaļa patērētāju. Treškārt, "Mierīgie paradumu turpinātāji", kas īsti neizjūt krīzes ekonomisko ietekmi un lielā mērā turpina savus patēriņa paradumus. Arī šajā grupā ierindojām aptuveni ceturtdaļu iedzīvotāju. "Uzmanīgie tērētāji" ir pēdējā patērētāju grupa, kas ir gados jaunāka, optimistiska un ir ekonomiski vislabākajā situācijā tikt galā ar pandēmijas ekonomiskajām sekām. Šajā grupā ierindojās aptuveni katrs desmitais patērētājs.

Uzņēmējiem un politikas noteicējiem būtiskākais jautājums ir, kas notiks tālāk – kā patērētāji reaģēs, ekonomikai izejot no krīzes? Katra patērētāju grupa nerīkosies vienādi un mēs redzēsim jaunu dinamiku, krīzes patērētāju grupām sadaloties pēc jaunām paradumu pazīmēm, proti, daļa "Taupītāju un Uzkrājēju" turpinās būt uzmanīgi tēriņos, kamēr daļa atgūs optimismu. Līdzīgi ir ar citām patērētāju grupām. EY pētījuma eksperti jauno patēriņa dinamiku, ekonomikai izejot no krīzes, iedala piecās lielās grupās: pirmkārt, "Izdevumu samazināšanas turpinātāji", kas varētu būt aptuveni desmitā daļa patērētāju. Tie ir cilvēki, kurus krīze skārusi vistiešāk – viņi palikuši bez darba, vai ar samazinātiem ienākumiem. Otrkārt, "Apdomīgie taupītāji", kas būs aptuveni piektdaļa patērētāju. Šī grupa ir tie cilvēki, kas kopumā tēriņus samazina nedaudz, taču ar atsevišķiem izņēmumiem, kad izdevumi tiek "griezti" būtiski. Šī cilvēku grupa cenšas atgūties un nostāties uz kājām, taču joprojām ir pesimistiski par nākotni. Treškārt, "Uzmanīgi ekstravagantie" patērētāji, kas varētu būt katrs piektais pircējs. Šī grupa savā patēriņā būs apdomīga, taču jau atļausies vairāk kā krīzes laikā. Tie caurmērā ir iedzīvotāji ar vidējiem un augstiem ienākumiem, kas ir samērā optimistiski. Ceturtkārt, "Atguvušies tērētāji", kas pēc krīzes atgriežas ar jaunu optimismu un tērēs vairāk katrā patēriņa kategorijā. Šī grupa, kas ir gados jaunāka, gan varētu būt salīdzinoši maza – tikai katrs desmitais patērētājs. Un visbeidzot lielākā – "Ierasto paradumu" grupa, kura atgriežas pie savas "normālās" patēriņa uzvedības, tērēs aptuveni līdzīgi kā iepriekš un, kurā ierindosies aptuveni katrs trešais patērētājs. Šī ir tā cilvēku grupa, kas uzskata, ka vīrusa krīze viņu dzīvi ilgtermiņā nebūs mainījusi.

No Latvijas uzņēmēju viedokļa ir vērtīgi analizēt, kurā grupā patērētāju visdrīzāk ir ierindojami konkrētā uzņēmuma pakalpojumu un preču pircēji. Vai ir cerība uz "uzmanīgi ekstravagantajiem", vai arī mūsu klienti drīzāk vienmēr ir bijuši jūtīgi pret cenu izmaiņām un tagad visdrīzāk ir "Apdomīgo taupītāju" grupā. Patērētāju uzvedības tendences izpratne uzņēmējiem palīdzēs piemērot savu atgūšanās stratēģiju un neveidot to pārāk optimistisku, vai gluži otrādi – pārāk pesimistisku.

Kas notiks tālākā nākotnē? Vai Covid-19 radīs paliekošas izmaiņas arī tad, kad ekonomiskās grūtības būs pārvarētas?

Ilgākā termiņā mūsu pētījums ieskicē jaunu uzvedības modeli, proti, jaunu patērētāju paradumu kopumu, kurā ir būtiski lielāks uzsvars uz resursu pilnīgu izmantošanu – mazāk izšķiest, mazāk mest ārā, patiešām izlietot visu nopirkto. Trešdaļa EY pētījuma respondentu norāda, ka tie no jauna pārvērtē to, kas viņiem patiesi ir svarīgākais un vairāk kā ceturtdaļa norāda, ka pievērš vairāk uzmanības tam, ko patērē. Cilvēki joprojām gribēs kvalitatīvus un arī "premium" produktus, taču vairāk skatīsies, cik, kāda izmēra un par kādu cenu tos pērk. Šajā scenārijā patērētāji lielāku uzmanību pievērsīs arī "lokalitātei", jeb produktu vietējai izcelsmei. Pieņemam, ka šāda tendence daļēji varētu saglabāties ilgtermiņā un tam būs būtiska nozīme arī Latvijas plaša patēriņa, tostarp pārtikas preču ražotāju darbā.

Otra ilgtermiņa tendence varētu būt lielāka nozīme, ko cilvēki piešķir savai piederībai sabiedrībai vai savai kopienai. Covid-19 apkarošanai bija vajadzīga plaša, pēdējos gadu desmitos nepieredzēta koordinēta sabiedrības rīcība. Cilvēki redzēja, kā kopēja rīcība, ievērojot dažādus ierobežojumus, dod kopēju labumu, proti, vīrusa izplatība tika novērsta. Šī tendence patēriņā var stiprināt paradumus, kas veicina kopēju labumu, piemēram, klimata pārmaiņu novēršanā vai sociāli atbildīgas rīcības atbalstīšanā.