Augulis aicina beigt spekulācijas ap 'airBaltic'; saista tās ar priekšvēlēšanu cīņu

Satiksmes ministrs īpaši sasauktajā preses konferencē otrdien sacīja, ka audits pasūtīts šogad pavasarī pēc tam, kad saņemts aviokompānijas ziņojums par tās darbību. Šajā ziņojumā aviokompānija arī norādīja, ka tās attīstībā būtu jāiegulda vēl 90 miljoni latu. Augulis jau iepriekš atzina, ka valdība nevarēs finansiāli atbalstīt lidsabiedrību.

Auditā izvērtēs, kā kompānija attīstās un kādas ir tās attīstības iespējas un perspektīvas nākotnē, otrdien klāstīja Augulis. "Izvērtējot KPMG ziņojumu, valdībai būs jāpieņem lēmums, ko darīt ar "airBaltic vai ko nedarīt," sacīja Augulis. Ministrs stāstīja, ka šobrīd izskan dažādas spekulācijas par "airBaltic", taču KPMG savā slēdzienā sniegs objektīvu vērtējumu, un tad arī varēs runāt, kas tad aviokompānijā notiek.

Augulis arī atzina, ka 2009.gadā noslēgtais "airBaltic" akcionāru līgums paredz, ka visa uzņēmuma vadība ir privātā akcionāra – lidsabiedrības prezidentam Bertoltam Flikam daļēji piederošo "Baltijas Aviācijas sistēmu" (BAS) – ziņā, un privātajam akcionāram arī būtu jāuzņemas pilnā atbildība par valdes pieņemtajiem lēmumiem. Savukārt, vērtējot 2009.gadā noslēgto akcionāru līgumu, Augulis pauda, ka viņš kā ministrs šobrīd tādu nebūtu slēdzis.

Augulis arī norādīja, ka no Ekonomikas ministrijas un Kampara puses izskanējuši dažādi minējumi, taču, ja Kamparam ir kādi pierādījumi par iespējamām nelikumībām aviokompānijā, viņam vajadzētu vērsties ar šīm ziņām tiesībsargājošās iestādēs.

Satiksmes ministrs arī sacīja, ka auditoriem papildus lūgs izvērtēt, ko aviokompānijai nodarīja publiskie paziņojumi par tās finansiālo stāvokli un maksātspēju. Augulis pieļāva, ka, vēršoties pret ZZS pārziņā esošo ministriju un tās pārziņa esošo uzņēmumu, politiskie oponenti spodrina savas spalvas priekšvēlēšanu laikā, jo ir sagaidāms, ka 23.jūlija referendumā 10.Saeima tiks atlaista un būs jaunas parlamenta vēlēšanas.

Augulis gan neprasīs Kampara demisiju par neapdomīgajiem izteikumiem, un to nedarīs arī viņa pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība.

Ministrs arī pastāstīja, ka viņš pats nolēma izstāties no Ekonomikas ministrijas paspārnē izveidotās darba grupas, kas vērtē iespējamo "Latvijas Mobilā telefona" un "Lattelecom" valsts kapitāla daļu pārdošanu. "Atsaukšu savu dalību šajā darba grupā, jo man nav pieņemama šo abu kompāniju pārdošana. Abi telekomunikāciju uzņēmumi ir pelnoši, un pēc to iespējamas nonākšanas pilnīgā privāto kontrolē, to pakalpojumi varētu sadārdzināties," sacīja Augulis.

Savukārt, komentējot izskanējušās ziņas par "airBaltic" zaudējumiem, Augulis sacīja, ka aviācijas bizness ir specifisks, jo gada sākumā nereti ir lieli zaudējumi, kas, sākoties tūrisma sezonai, vasarā mazinās, turklāt šogad nozari ietekmēja arī degvielas cenu kāpums. Tas, kādi bijuši kompānijas provizoriskie zaudējumi pērn, Augulis nezināja teikt.

Jau ziņots, ka Kampars publiski pauda bažas par "airBaltic" finansiālo stāvokli un naudas izpumpēšanu no lidsabiedrības uz tās pastarpinātiem īpašniekiem – ārzonas firmām. Kampars uzskata, ka valdībai nevilcinoties būtu "agresīvi jāpārņem" situācijas kontrole nacionālajā lidsabiedrība "airBaltic" – jāpārņem informācijas pieejamība par kompānijā notiekošo un operatīvais menedžments.

Savukārt "airBaltic" ir sašutusi par Kampara iepriekš publiski paustajām bažām par uzņēmuma maksātspēju un sola vērsties prokuratūrā un tiesā par šo izteikumu nodarīto zaudējumu piedziņu. Tāpat lidsabiedrība uzskata, ka Kamparam pēc šiem izteikumiem būtu jādemisionē.

Iepriekš Kampars savā blogā rakstīja, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos aviokompānijas zaudējumi sasniedza 18 miljonus latu un "tie nav izskaidrojami ar kādiem objektīviem ārējiem apstākļiem (piemēram, vulkāna izvirdums, negaidīts degvielas cenu palielinājums u.tml.)".

Maija beigās Satiksmes ministrija prasījusi prokuratūrai papildu informāciju un nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" prezidenta Bertolta Flika skaidrojumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Saeimā iesniegto vēstuli saistībā ar lūgumu atļaut kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā un šajā vēstulē minētajām Flika iespējamajām pretlikumīgajām darbībām.

KNAB lūgumā Saeimai atļaut kratīšanu Šlesera dzīvesvietās cita starpā norādīts: kriminālprocesa materiāli satur ziņas, ka 2009.gada decembrī, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, Šlesers esot pieprasījis "airBaltic" prezidentam Bertoltam Flikam "veikt pretlikumīgas darbības ar "airBaltic" vai "Live Riga" finanšu līdzekļiem, noslēdzot fiktīvus līgumus" par "airBaltic Corporation" reklamēšanu vai Rīgas pilsētas popularizēšanu ar vairākiem medijiem. "Faktiski masu medijiem pārskaitītā nauda bija domāta Šlesera un LPP/LC popularizēšanai," par kriminālprocesa materiālu ziņām teikts vēstulē.

Iespējams, Fliks 2009. un 2010.gadā ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli, pildot Šlesera norādījumus un pārskaitot mediju īpašniekiem 100 000 latu, teikts KNAB vēstulē.

Flikam pieder puse daļu SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS), kam pieder 47,2% "airBaltic" akciju. Fliks bija BAS vienīgais īpašnieks līdz pagājušā gada beigām, bet tagad 50% uzņēmuma kapitāldaļu nonākušas Bahamu salās reģistrētās kompānijas "Taurus Asset Management Fund Limited" rīcībā. Šo kompāniju pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns, un tās ieguldījums ir 9 654 000 latu.