Dace Dovidena: Covid-19 un apkalpojošā sfēra – kā atvieglot darbinieku smago nastu
Foto: Publicitātes foto

Lai cik apbružāta šī tēma šķistu, no Covid-19 joprojām nevaram izvairīties – pandēmija turpina sagādāt gan zināmas neērtības sadzīvē, gan ne mazumu bažu par savu un tuvinieku veselību. Tomēr tiem, kuri strādā pirmajās līnijās jeb tiešā saskarsmē ar klientu, tas nav tikai drošības jautājums. Tas ir galvenais iemesls, kas rada papildu slodzi un stresu tieši apkalpojošajā sfērā strādājošajiem, kuriem savu pienākumu veikšanai šobrīd vajadzīgas ne tikai pārdošanas un saskarsmes prasmes, bet arī jāiejūtas darba drošības speciālista, ārsta un policista lomā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēdējā laikā izmaiņas ierobežojumos ir nedaudz palēninājušās, radot zināmu atvieglojumu: kā rāda pieredze, izaicinošākā parasti ir pirmā nedēļa pēc jaunu ierobežojumu stāšanās spēkā – klienti ir aizkaitināti, un jāpaiet kādam laikam, līdz visi aprod ar jaunajām drošības prasībām. Taču šo aizkaitinātību un pretenzijas nākas absorbēt apkalpojošās sfēras darbiniekiem, katru reizi, kad valdība nāk klajā ar jauniem noteikumiem, kuriem atkal un atkal no jauna jāpārdzīvo šis adaptācijas process. Ja agrāk tirdzniecības vietās vēlējās strādāt cilvēki, kuriem patīk komunikācija ar citiem un ir labas saskarsmes prasmes, tagad Covid-19 un valdības noteikumi vienas nakts laikā pārvērtuši apkalpojošajā sfērā strādājoša cilvēka profilu. Viņam nu jākļūst par darba drošības speciālistu, lai ieviestu visas prasības klientu un darbinieku drošībai, ārstu, lai varētu identificēt, vai cilvēkam, kurš ienāk veikalā bez maskas, ir vai nav psihiski traucējumi, kas viņam atļautu masku nenēsāt, un arī par policistu, kam jānodrošina visu ierobežojumu ievērošana un jātiek galā ar "pārkāpējiem" jeb klientiem, kuri neievēro noteiktās prasības.

Tas ir milzīgs stress, kas ilgst jau vairāk nekā gadu bez mazākās skaidrības, kad šī situācija varētu beigties vai vismaz kļūt vieglāka, turklāt tā notiek visā pasaulē. Jaunā apkalpojošās sfēras darbinieka formula ir būt jaukam un laipnam, kompetentam jaunākajā likumdošanā, vienlaikus ļoti stingram, turklāt bezgalīgi pacietīgam, pretī saņemot regulāru aizkaitinājumu un negācijas.

Protams, nav ļaunuma bez labuma, kā mēdz teikt jau kopš seniem laikiem. Pozitīvais aspekts šajā visā ir tas, ka šis laiks ir piespiedis uzņēmumus transformēties un pievērsties iekšējo procesu digitalizācijai. Personāla vadības jomā attālināta darbinieku piesaiste un atlase dod laika un resursu ietaupījumu gan uzņēmumam, gan topošajiem darbiniekiem – vienas dienas laikā iespējams piedalīties vairākās atlasēs, ko neierobežo pretendenta atrašanās vieta. Attālināta komunikācija arī atvieglo tiešā vadītāja pieejamību, paātrinot aktuālo jautājumu risināšanu un sniedzot lielāku komfortu visām iesaistītajām pusēm. Tas pats sakāms par apmācībām: gan ievadinstruktāžu, gan kvalifikācijas celšanas apmācības un testus tagad var veikt attālināti, ietaupot laiku un resursus, jo darbiniekiem no reģioniem vairs nav jābrauc uz centrālo biroju Rīgā, ietaupot veselu dienu. Apmācības un testus var veikt datorā vai mobilajās ierīcēs darbiniekam ērtā laikā.

Bet ko iesākt ar klātienes stresu? Darba devējiem, organizācijas vadībai un tiešajiem vadītājiem vienmēr bijusi svarīga loma darbinieku labbūtībā, un šobrīd šī loma ir palielinājusies vēl vairāk. Jā, ir jārada droši darba apstākļi darbiniekiem, lai viņi varētu bez bažām pildīt savus pienākumus. Taču ir arī jāmaina darba devēja attieksme, ierastajam prasīgumam pievienojot papildu devu sapratnes un spēju nepieciešamības gadījumā sniegt atbalstu. Katram darbiniekam ir svarīgi just gan vadītāja, gan visas komandas stipro plecu, tāpēc ieteicams ieviest noteiktu ritmu ar regulārām – vismaz reizi nedēļā – attālinātām (vai, kur tas nav iespējams, klātienes) sapulcēm, informējot par to, kas notiek valstī un uzņēmumā, kā tas darbiniekus ietekmēs, noteikti pārrunājot viņiem aktuālās tēmas un uzlabojot savu izpratni par to, kā ārējie apstākļi ietekmē noskaņojumu uzņēmumā.

Kādu paliekošu ietekmi uz apkalpojošo sektoru atstās Covid-19 pandēmijas pieredze? Pilnīgi noteikti saglabāsies drošas iepirkšanās un higiēnas prasības. Pārējo rādīs laiks, bet, visticamāk, mainīsies arī darba devēju un darbinieku attiecības, tām kļūstot atvērtākām un atbalstošākām.

Vienlaikus ir svarīgi, lai arī pārējā sabiedrība, kas tik ļoti gaida apkalpojošās sfēras pilnvērtīgas darbības atsākšanos, arī atbalstītu šajā nozarē strādājošos. No valdības un mediju puses svarīgi, lai komunikācija ir sakārtota, regulāra, nevis nereti haotiska vai pretrunīga. Būtu arī jāpārdomā policijas kontroles nepieciešamība pakalpojumu sniegšanas vietās, jo tā rada papildu stresu un sajūtu, ka atgriežas padomju laiki – darbinieku pietāte pret kontrolējošajām institūcijām pārsniedz pietāti pret klientu, kas no klientu apkalpošanas viedokļa ir pavisam ačgārni. Savukārt klienti varētu paturēt prātā, ka viņiem, iegriežoties pakalpojumu sniegšanas vietās, mazas neērtības jāpacieš īsu brīdi, kamēr tur strādājošie šādos apstākļos pavada visu dienu. Laipna attieksme un cieņa ir mazākais, ko ikviens no mums var sniegt cilvēkam aiz letes.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Pakalpojumu nozare Mazumtirdzniecības apgrozījums
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form