OECD vadlīnijas, uz kurām atsaucas valdības deklarācijas autori, nosaka, ka valsts politikas mērķiem ir jābūt tādiem, kas rada labumu plašākai sabiedrībai attiecīgajā valsts uzņēmumu jurisdikcijā. Tajā pašā laikā lēmums pakāpeniski nodot valsts kapitāldaļu funkciju vienai institūcijai Latvijas politiskajā situācijā var radīt apstākļus, kad valsts uzņēmumi tiks izmantoti viena politiskā spēka interesēs.
Tas var veicināt situāciju, kad lēmumi par to attīstību un nākotni netiek pieņemti kapitālsabiedrību un visas valsts labā, bet ir izdevīgi tikai šauram cilvēku lokam, tādējādi veicinot necaurspīdīgu to pārvaldību.
Deklarācijā piedāvātais kapitālsabiedrību pārvaldības modelis nerisina pašreizējās valsts kapitālsabiedrību pārvaldības problēmas, piemēram, konkrētajai politiskajai partijai pietuvinātu cilvēku, nevis profesionāļu iecelšanu atbildīgos amatus.
Nav skaidrs, vai un kā šāda sistēma uzlabos situāciju publisko iepirkumu jomā, un situācijā, kad valsts kapitālsabiedrību pārvalde ir koncentrēta vienuviet, drīzāk tiks veicināta labvēlīga augsne korupcijas riskiem.
Pasaulē ir valstis, kurās valsts kapitālsabiedrību pārvaldība tiek īstenota ar decentralizācijas modeli, piemēram, tādās attīstītās valstīs kā Somija un Japāna. Tomēr ir jāsaprot, ka esošajā politiskajā situācijā, kāda pašlaik ir mūsu valstī, lēmums par pāriešanu uz centralizētu valsts kapitālsabiedrību pārvaldi, būtu sasteigts.
No vienas puses, ideja par kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju centralizāciju ir pareiza, tomēr šobrīd noteikti neesam tādā brieduma pakāpē, lai šis lēmums novērstu esošās problēmas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
