Nenoliedzami, valstij piederošo komercsabiedrību pārvaldes reformai būs arī pretinieki. Tā tas ir jebkurai reformai, kas paredz izkustināt pastāvošo lietu kārtību, it īpaši jau uz kārts ir daudzu miljardu saimniecība. Taču nebūtu pieļaujama reformas novilcināšana. Šī reforma jau tā ir tapusi ļoti ilgi, par to bijušas daudzas diskusijas, ar koncepciju arī tikušas iepazīstinātas nevalstiskās organizācijas, arī tās, kas pārstāv lielos valsts uzņēmumus.
Ilgtermiņā ieguvēji no veiksmīgas valsts komercsabiedrību pārvaldes reformas būs visi un pirmkārt jau paši valsts uzņēmumi – to vadība iegūtu atbalstu no profesionālām uzraudzības padomēm, kas ļautu sekmīgāk risināt, piemēram, valsts uzņēmumu stratēģiskās attīstības jautājumus. Ieguvēji būs valsts un Latvijas iedzīvotāji. Analizējot labāko starptautisko praksi ir ļoti skaidra saikne starp efektīvāku valsts uzņēmumu pārvaldi un valsts un tās iedzīvotāju pārticību. Piemēram, līdzīgs valsts komercsabiedrību pārvaldes modelis, kāds paredzēts koncepcijā, darbojas Ziemeļvalstīs.
Patreizējā situācija valsts komercsabiedrību pārvaldē ir neapmierinoša, jo iztrūkst nepieciešamās koordinācijas ne tikai ministriju starpā, bet arī pašu ministriju ietvaros, vienas ministrijas pārraudzībā atsevišķiem uzņēmumiem banku kontos stāv liela summas vai tie ir pārkapitalizēti, kamēr citiem uzņēmumiem akūti trūkst attīstībai nepieciešamo līdzekļu.
Tas skaidri norāda, ka ir nepieciešama profesionāla un vienota koordinācijas un pārraudzības institūcija. Daudzi uzņēmumi joprojām strādā bez skaidri definētiem mērķiem un ir nepietiekami efektīvi. Ar ļoti retiem izņēmumiem, uzņēmumiem nav tāda pašsaprotama pārvaldes instrumenta kā uzraudzības padomes, padomes funkcijas formāli ir uzņēmušies ministriju valsts sekretāri. Iztrūkstot profesionālai un neatkarīgai padomei uzņēmumi nereti tiek politizēti jau valdes līmenī. Pastāv lielas problēmas ar uzņēmumu caurspīdīgumu. Arī uzņēmumu vadības atalgojums diemžēl neatbilst tirgus situācijai, vadītāji netiek pienācīgi atalgoti un nav motivēti uzņemties lielāku atbildību. Šīs un citas problēmas būtu nepieciešams risināt centralizēti un koordinēti.
Ekonomikas ministrijas sagatavotās koncepcijas apstiprināšana un tālākā īstenošana būs solis pretī reālām izmaiņām un ilgi gaidītajai un diskutētajai reformai. Plašāka diskusija par efektīvāku valsts uzņēmumu pārvaldi gandrīz vienlaikus aizsākās gan Latvijā, gan Lietuvā jau 2010. gadā. Piemēram, Lietuvā jaunā pārvaldes koncepcija jau ir izstrādāta un virkne prasību jau ir stājušās spēka, piemēram, attiecībā uz informācijas atklāšanas prasībām, kas sabiedrībai ļauj daudz labāk sekot līdzi savas valsts lielāko uzņēmumu darbībai, t.sk., ik-ceturkšņa finanšu pārskatu publicēšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
