Kodolenerģija pēdējā gada laikā ir piedzīvojusi renesansi. To ir noteikusi ģeopolitika, enerģētikas un klimata krīzes, kā arī jaunu kodoltehnoloģiju attīstība.
Ķīna un Krievija ir veido 87% no jaunajām atomelektrostacijām, kas uzbūvētas vai uzsāktas kopš 2017. gada. Ķīna ir pasaules līdere saules, vēja un elektro auto tehnoloģijās. Ķīna tuvākajos 10–15 gados plāno uzbūvēt 150 jaunas atomelektrostacijas, tādejādi kļūstot pasaules līderi arī kodolenerģijas tehnoloģiju un būvniecības jomā. ASV seko, pieņemot jaunus tiesību aktus, lai atbalstītu kodolenerģiju. Enerģētikas departaments nesen pauda, ka ASV līdz 2050. gadam jāuzbūvē 200 jaunas atomelektrostacijas. Austrumeiropa ir sarežģītā situācijā, jo uz Krievijas gāzi vairs paļauties nevar un ogļu izmantošanu ierobežo ES emisiju noteikumi. Atjaunojamie energoresursi ir iespēja, bet kodolenerģija ir pārbaudīta likme. Piemēram, Zviedrija izskata iespējas jaunu AES būvniecībai, bet aptaujas Norvēģijā liecina par vairākuma atbalstu atomenerģijai.
Dabasgāzes un ogļu cenas ES no gada sākuma samazinājušās par 40%. Kopš 2022. gada 3. ceturkšņa kritums ir attiecīgi par 80% un 60%. Tomēr to cenas ir divas reizes augstākas nekā 2018. un 2019. gadā. ES atkarība no globālās sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) un arvien lielāka kontrole no OPEC+ puses pār naftas un ogļu tirgu nozīmē, ka resursu cenu dinamiku noteiks Ķīna. Šodienas ES dabasgāzes cena EUR 40-50 par MWh, ogļu cena USD 130-140 par tonnu un Brent jēlnaftas cena USD 80-90 varētu būt jaunie atskaites līmeņi. Tomēr galvenā problēma būs energoapgādes drošības un vides jautājumi.
ES gāzes krājumi ir tuvu augstākajiem rādītājiem šajā gadalaikā. Pieprasījums pēc dabasgāzes pat pēc lielā cenu krituma saglabājas nospiests. ES ir vajadzīgs liels LNG imports. Patlaban konkurence ar Āziju par LNG kravām nav sevišķi sīva, iespējams, pateicoties vājajai pasaules ekonomikai. ES ir pietiekami laiks un iespēju, lai sagatavotos nākamajai ziemai un līdz novembrim piepildītu krājumus līdz 90% no jaudas. Būtiskākais jautājums ir vairāk par to, kāda būs cena. Tas lielā mērā būs atkarīgs no ekonomiskās aktivitātes Āzijā.
2022. gada otrajā pusē Krievija dabasgāzes piegādes ierobežojumi satricināja Eiropu, kas draudēja ar plašām ekonomiskām problēmām. Kopš 2022. gada trešā ceturkšņa vidus Krievijas dabasgāzes eksports saglabājies zems – svārstoties no 10%-20% vēsturiskās normas. Pieprasījuma krituma un spēcīgā LNG importa ietekmē cena turpināja kristies. Tādejādi ES ir izcili novadījusi enerģētikas krīzi, neskatoties uz vairāk nekā 1000 TWh Krievijas dabasgāzes zudumu.
Aizgājusī ziema Eiropā bija siltāka par normu, kam bija nozīme. Tomēr tas veidoja tikai 15% ietekmes. 85% efekta izraisīja patēriņa samazinājums augsto cenu dēļ Eiropā, gan Ziemeļaustrumāzijā augsto pasaules LNG cenu dēļ. Samazinātais patēriņš Āzijā atbrīvoja milzīgu daudzumu LNG kravu, kas nonāca Eiropas tirgū un ļāva kompensēt zaudēto Krievijas cauruļvadu gāzes.
Pašlaik Krievijai ir jauda piegādāt Ķīnai 215 TWh gadā, 466 TWh gadā uz Turciju un 1238 TWh gadā līdz Eiropai (izņemot "Nord Stream" infrastruktūru). Neliels jaudas pieaugums iespējams uz Ķīnu, kas varētu būt ātrākais 2026/2027. gadā. Savukārt daudz apspriestais Power of Siberia (489 TWh/gadā) ātrākais, kad uzsāktu darbu varētu būt 2030. gads. Īstermiņā lielākā daļa no zaudētās Krievijas gāzes vai nu paliks zem zemes vai tiks transportēta pa jūru caur 4 valsts sašķidrināšanas termināļiem (366 TWh/gadā). Līdz ar to Krievijas nozīme Eiropas gāzes tirgū izzūd.
Amerikas LNG eksports ir kļuvis par Eiropas glābēju. Vēsturiski ES un Apvienotā Karaliste gadā importēja aptuveni 840 TWh LNG, pret pašreizējo 1600 TWh (ES+AK gāzes patēriņš ir aptuveni 5000 TWh/gadā). LNG ir prece ar globālu sasniedzamību un augstākās cenas solītājs saņem kravu. Tādējādi ES cena būs jātur augsta, lai piesaistītu pietiekami daudz kravu pieprasījuma apmierināšanai.
ASV ir lētas dabasgāzes pārpilnība, ierobežots iekšējais pieprasījums un vāja cauruļvadu infrastruktūra ar kaimiņvalstīm. Tādēļ ASV cenas saglabāsies zemas līdz 2025. gadam, kad darbu uzsāks jaunie infrastruktūras projekti. Dabasgāze joprojām veido ES enerģijas robežizmaksas. Oglekļa emisiju cena ir vēl viens slānis, kas veido ES elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu. Turpretim ASV elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenā nav iekļautas jebkādas izmaksas, kas saistītas ar oglekļa emisiju, kas veido biznesa nosacījumus dabasgāzes eksportam no ASV uz ES. ES RePower plāns stājās spēkā 1. martā. Tā mērķis ir no emisijas izsolēm iegūt 20 miljardus eiro, lai līdz 2030. gadam atbalstītu diversifikāciju no Krievijas enerģijas.
Saules un vēja enerģijas piegādes ir ļoti svārstīgas. Tas nav slikti, ja vien uzstādītā jauda ir zem kopējā pieprasījuma un ir citi enerģijas avoti, kas elastīgi var pielāgoties mainīgajam atjaunojamo energoresursu piedāvājumam. Taču noteiktu stundu elektroenerģijas cenas sāks krasi kristies, ja atjaunojamo energoresursu piedāvājums kļūs sevišķi augsts. Lai gan šī attīstības dinamika nav sasniegusi kritiskos līmeņus, risks kļūst arvien vairāk pamanāms. Sākumā tas var notikt pakāpeniski, tad pēkšņi, kā Vācijā 2020. gada aprīlī. Ir nepieciešami lieli ieguldījumi, lai cenu šūpoles nekaitētu atjaunojamiem enerģijas avotiem un investīcijām. Šie jautājumi ir risināmi, veicot lielus ieguldījumus supertīklos, akumulatoros un sarežģītās regulēšanas sistēmās. Viens no lielākajiem riskiem ir tāds, ka šādi ieguldījumi netiks veikti vajadzīgajā apjomā. Ja tā, iespējams elektroenerģijas cenu sabrukums zem atjaunojamās enerģijas pārpalikuma svara. Citiem vārdiem sakot, kad atjaunojamie avoti ražos daudz enerģijas un parasti gūtu peļņu, tie negūs neko. Ja šie riski īstenosies plašā mērogā, tirgus spēki paātrinās ieguldījumus akumulatoros, pārvades un regulēšanas sistēmās. Bet turpmākas investīcijas saules un vēja enerģijā varētu apstāties, līdz šīs problēmas tiek atrisinātas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
