Pasaules lielāko ekonomiku balansēšana starp niecīgu izaugsmi un iespēju iekrist atkārtotā recesijā, turpinās uzturēt lielu nenoteiktības devu, kas atsauksies arī uz patēriņu cenu turpmāko dinamiku. Ir sagaidāma pakāpeniska patēriņu cenu līmeņa pieauguma mazināšanās.
Galvenā ietekme gada pirmajā pusē, kas lika strauji augt inflācijai, bija pārtikas un energoresursu cenu izmaiņas. Šīs preču grupas aizņem lielu īpatsvaru mūsu patēriņa grozā. Patlaban pazīmes par gaidāmiem būtiskiem satricinājumiem šajās preču grupās nav saskatāmas. Vājā izaugsme un nenoteiktība ietekmēs pieprasījumu pēc pārtikas, kā dēļ to cenas pasaulē var arī mazināties. Taču vērojamās tendences pasaules izejvielu tirgos vēl nenozīmē, ka tās atspoguļosies arī mazumtirdzniecības cenās. To nosaka ikviena tirgus īpatnības, tai skaitā konkurence u.tml.
Energoresursu cenu līmenis, visticamāk, saglabāsies augsts. Atklāts jautājums joprojām ir par ASV nodomiem uzsākt kvantitatīvās mīkstināšanas programmas trešo kārtu, kas līdz ar jaunu dolāru iepludināšanu radītu spiedienu uz izejvielu cenām pasaulē. Līdz ar inflācijas pierimšanu, var sagaidīt arī pirktspējas pieaugumu, kas zemā līmeņa vēl būs pārāk niecīgs, lai uzlabotu iedzīvotāju noskaņojumu.
Šā gada vidējā inflācija varētu sasniegt 4,4%, bet nākamgad tā varētu būt 2,5-2,8%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
