Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2009. gadā mājsaimniecības vidēji uz cilvēku ģimenē precēm un pakalpojumiem izlietoja aptuveni 200 latus mēnesī, tostarp aptuveni 10-15% no izdevumiem tika izlietoti precēm un pakalpojumiem ar PVN samazināto likmi.
Līdz ar to vidēji viens ģimenes loceklis par precēm ar PVN samazināto likmi mēnesī tērē 20–30 latus jeb 240–360 latus gadā. Atceļot PVN samazināto likmi (paaugstinot to līdz 21%), šī summa palielinātos līdz 264–396 latiem gadā. Tātad kopējais izdevumu pieaugums uz vienu ģimenes locekli varētu būt 24–36 lati gadā, bet ģimenei ar trīs cilvēkiem – līdz pat 108 latiem gadā. Savukārt PVN pamatlikmes paaugstināšana līdz 22%, neatceļot samazināto likmi, šādai ģimenei nozīmētu 50–54 latu izdevumu pieaugumu gadā, bet PVN noteikšana 23% apmērā – 100 līdz 107 latu pieaugumu gadā.
PVN samazinātās likmes saglabāšana, salīdzinot ar PVN pamatlikmes palielināšanu līdz 22%, būtu izdevīga tām ģimenēm, kas par precēm un pakalpojumiem ar PVN samazināto likmi tērē vairāk nekā 7,5% no savas ģimenes izdevumiem. Savukārt, salīdzinot ar PVN noteikšanu 23% apmērā, samazinātās likmes saglabāšana būtu izdevīga ģimenēm, kurām izdevumu struktūrā tēriņi par precēm ar PVN samazināto likmi ir 14% un vairāk. Trūcīgo ģimeņu budžetā preces ar PVN samazināto likmi, kas vienlaikus ir arī pirmās nepieciešamības preces (zāles, elektrība, apkure), veido proporcionāli lielāku izdevumu daļu nekā turīgām ģimenēm, tādēļ mazāk nodrošinātās ģimenes PVN samazinātās likmes atcelšanu varētu izjust visvairāk.
Tomēr tas, cik lielu ietekmi uz vidusmēra Latvijas ģimeni atstātu viens vai otrs apspriestais PVN likmes izmaiņu vairants, jāvērtē visu nākamgad plānoto nodokļu izmaiņu kontekstā. Ja vienlaikus ar PVN paaugstināšanu tiktu palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums vai samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, kopējā izmaiņu ietekme varētu būt arī neitrāla vai pat pozitīva. Būtisks arīdzan ir jautājums par kompensējošajiem pasākumiem trūcīgo iedzīvotāju aizsardzībai – kādi pasākumi tiktu paredzēti, kādi būtu to ieviešanas mehānismi un efektivitāte.
Piemēram, lai iedzīvotājiem kompensētu ar PVN saistīto izdevumu pieaugumu 36 latu apmērā, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būtu jāpalielina par aptuveni 135 latiem gadā jeb 11,5 latiem mēnesī. Tas nozīmē, ka neapliekamajam minimumam būtu jābūt 46,6 latiem mēnesī šobrīd spēkā esošo 35 latu vietā. Vēl šovasar Finanšu ministrijas izstrādātās Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnes (2011-2015) paredzēja neapliekamo minimumu 2011. gadā palielināt līdz 55 latiem mēnesī.
Ja kompensējošie pasākumi netiks veikti, nākamā gada valsts budžeta deficīta samazināšana notiks uz nodokļu sloga palielināšanas rēķina visiem iedzīvotājiem.
Lai Latvijas iedzīvotāji varētu novērtēt šobrīd apspriesto PVN izmaiņu ietekmi uz savas ģimenes budžetu, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir papildinājis sadarbībā ar Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisiju izstrādāto nodokļu aprēķināšanas modeli ar PVN aprēķinu. Kalkulators pieejams www.manasfinanses.lv sadaļā "Kalkulatori" un interneta vietnē www.scenariji.lv.
Informācijai – šobrīd samazinātā PVN likme tiek piemērota šādām precēm un pakalpojumiem:
• medikamentiem, medicīniskajām ierīcēm un medicīnas precēm;
• zīdaiņiem paredzētajiem specializētajiem produktiem;
• siltumenerģijai;
• elektroenerģijai;
• dabasgāzei, izņemot dabasgāzi autotransportam;
• malkas un koksnes kurināmajam;
• mācību literatūrai un oriģinālliteratūras izdevumiem;
• sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē;
• viesu izmitināšanas pakalpojumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
