Lai pasaules ekonomika saglabātu izaugsmi, nepieciešamas jaunas palīdzības programmas. Mazāks uzsvars uz taupības pasākumiem, vairāk orientējoties uz izaugsmi veicinošajiem pasākumiem Eiropas Savienībā norāda uz krīzes risināšanas stratēģijas maiņu, kas savukārt varētu nozīmēt novirzīšanos no fiskālās disciplīnas līguma ciešajiem uzstādījumiem. To pastiprina arī Francijas vēlēšanu rezultāts, kas viesīs noteiktas dabas korekcijas līdzšinējās ekonomiskās politikas virzībā eirzonā, norādīja ekonomists.
"Krīzes stratēģijas maiņa par labu izaugsmes veicināšanai ir saistīta ar riskiem. Jaunajā stratēģijā centrālās bankas turpinās uzturēt zemas procentu likmes un būs gatavībā izsniegt jaunus aizdevumus finanšu sistēmas likviditātes nodrošināšanai. Lēnāka fiskālā konsolidācija apvienojumā ar valsts vērtspapīrus un citus aktīvus pērkošajām centrālajām bankām, rada riskus inflācijas gaidu un procentu likmju pieaugumam. Būtisks, bet grūti atbildams jautājums ir, kā šī mazāk ciešā taupības politika tiks īstenota," sacīja Gašpuitis.
Viņaprāt, eirozonas valstis turpinās demonstrēt atšķirīgas ekonomiskās un strukturālās attīstības tendences nākamajos pāris gados, piemēram, attiecībā uz izaugsmes un bezdarba rādītājiem.
"Lai eiro zona turpinātu pastāvēt, Vācijai projekta nākotnē ir jāiegulda vairāk ne tikai finansiāli, bet arī pašas idejas saglabāšanā. Savukārt krīzes skartajās valstīs īstenotajai politikai jāuzrāda ilgtspējīgus rezultātus. Tikmēr situācija pieprasa nepieciešamību pēc lielākas ekonomiskās un politiskās varas centralizēšanas. Vēlēšanas Eiropā liecina, ka politiskās sistēmas piedzīvo nopietnu izaicinājumus, kas var draudēt ar nopietnu atbalsta kritumu un nestabilitāti nākotnē," prognozēja ekonomists.
Viņš arī akcentēja, ka situācija apliecina nepieciešamību pēc izsvērtas rīcības Latvijas virzībai uz dalību vienotās valūtas sistēmā.
"Šogad eiro zonas ekonomika kritīsies par 0,6%, bet 2013.gadā augs par 0,8%. Industriāli attīstīto valstu iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad augs par 1,6%, bet nākamgad par 2,1%. Šāda anēmiska izaugsme turpinās spiest inflāciju lejup," sacīja eksperts, vienlaikus atzīstot, ka Latvijas ekonomikā vērojamā inerce uz valdošās nenoteiktības fona ir atzīstama.
"Latvijā un Lietuvā 2012.gadā IKP pieaugums būs robežās no 2,5%-3% un 3,5%-4% - 2013.gadā. Liela loma būs kopējam noskaņojumam un nedaudz spēcīgākam privātā patēriņa pieaugumam. Ilgtermiņā izaugsme tomēr būs atkarīga no panākumiem eksporta kāpināšanā. Lielāka atkarība no eksporta apvienojumā ar vājāku ekonomisko klimatu Ziemeļeiropā, izaugsme Igaunijā būs par 1,5-2,5 procentpunktiem zemāka nekā pārējās divās Baltijas valstīs. Taču uz pērnā gada izaugsme fona tas nav vērtējams kā negatīvs faktors," rezumēja ekonomists.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
