Ekonomists: visu reformējamo nozaru nodošana vienai partijai ir politiskā kļūda
Foto: LETA

Latvijā strukturālo reformu process ir ļoti lēns un politiskā kļūda ir tā, ka visas reformējamās jomas ir vienas partijas pārziņā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" atzina "Nordea" Latvijas filiāles vecākais ekonomists Andris Strazds.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš piekrita, ka Latvijā reformas notiek ļoti lēni un smagnēji. "Ir salīdzinoši grūti atrast Latvijai līdzīgu piemēru, kur ļoti strauji un veiksmīgi būtu notikušas reformas. Bez šaubām viens veiksmes stāsts ir Vācija pēc Otrā pasaules kara. Taču tur viss bija sagrauts un bija iespējams visu veidot no sākuma. Tur arī sākotnēji nebija spēcīgu lobiju, kuri varētu aizstāvēt atsevišķu grupu intereses uz pārējās sabiedrības rēķina. Mūsdienu Latvijā tādi ir," teica ekonomists.

Strazds piebilda, ka, runājot filozofiskās kategorijās, daļēji šīs pašreizējās lēnās reformas ir sekas tam, ka daudzas sistēmas krīzes laikā nav sabrukušas. "Ņemot starptautisko aizdevumu, ir nodrošināta valsts maksātspēja un Latvijā nav sabrukusi ne veselības aprūpes, ne izglītības, ne labklājības sistēma, kas viennozīmīgi ir labi. Taču tajā pašā laikā, ja šīs sistēmas būtu sabrukušas, tad to vietā praktiski no nulles būtu iespējams veidot jaunas un tas varētu notikt daudz ātrāk," klāstīja Strazds.

Vienlaikus ekonomists piebilda, ka Latvija nevar atļauties šādus eksperimentus ar sistēmu sabrukšanu. "Protams, ka nevaram atļauties, jo tam būtu drausmīgas sociālas un cilvēciskas sekas, ja šīs valsts sistēmas būtu sabrukušas un pirms diviem gadiem valsts maksātnespēja būtu iestājusies. Taču maksa par to ir lēns pārmaiņu un reformu process," paskaidroja Strazds.

Viņš uzsvēra, ka lēno reformu gaita ir politikas sekas. "Ja mēs paskatāmies politisko situāciju, tad vien jāatzīst, ka "Vienotība" pēc vēlēšanām nespēja vai arī negribēja uzņemties nevienas kritiskas reformu jomas vadību – ne izglītības, ne veselības, ne labklājības sistēmas. Tagad mēs varam redzēt savā ziņā politisko strupceļu, jo vienai partijai ir faktiski visas tās jomas, kurās būtu jāveic reformas. Tā šīs reformas neveic vai veic daļēji. Savukārt otra partija var bļaut, ka šīs reformas ir nepieciešamas, bet tai nav praktiski neviena reāla instrumenta, lai to panāktu. Vienīgais instruments ir finanšu ministrs. Bet mēs jau ļoti labi redzējām, kā veicās ar šā gada budžeta konsolidāciju – cik tur ir reformu un cik daudz brutāla nodokļu palielinājuma," sacīja "Nordea" vecākais ekonomists.

"Manuprāt, tā ir ļoti liela politiskā kļūda, kas arī tagad joprojām turpina bremzēt nepieciešamo reformu procesu. Nav jau tā, ka nekas nenotiek. Vienkārši viss notiek ļoti pakāpeniski un lēni, un ir sajūta, ka stāvam uz vietas," piebilda Strazds.

"Varbūt tagad parādīšu politisku naivumu, taču man šķiet, ka šo situāciju joprojām būtu iespējams labot, "Vienotībai" atdodot Zaļo un zemnieku savienībai kādu no tās pārziņā esošajām ministrijām un pretī saņemot kādu no nosauktajām trim nepateicīgajām jomām," teica Strazds.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.