FAO pārtikas cenu indekss janvārī attiecībā pret decembri ir palielinājies par 2%, bet tam nav saistība ar lielo salu Eiropā, un pagaidām nav pamata satraukties, ka bargā aukstuma dēļ celies pārtikas cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esoša informācija.
Tomēr bargā ziema Eiropā negatīvi ietekmē graudkopību, dārzkopību un lopkopību tajos reģionos, kuros tik zemas temperatūras mēdz būt ļoti reti, norāda centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Kviešu cenas pēdējā nedēļā sasniegušas augstāko līmeni astoņu mēnešu laikā, jo pastāv bažas par aukstuma negatīvo ietekmi uz sējumiem. Ukrainā sals kviešu prognozētās ražas var samazināt par trešdaļu. Bez tam sals ierobežo graudu eksportu no Melnās jūras reģiona, skaidro eksperte. Tāpat Dienvideiropā ir problēmas ar produktu transportēšanu, jo daudzi ceļi ir klāti ar sniegu un ledu, bet to attīrīšanai nepietiek jaudu. Vairāki kanāli un upes, ieskaitot Donavu, ir aizsaluši, tādējādi piegādes pa šiem iekšējiem ūdensceļiem ir pārtrauktas.
"Neskatoties uz to, ka Itālijā fermeru konfederācija pieprasa noteikt ārkārtas stāvokli, jo ir ievērojams skaits cūku un liellopu zaudēšanas gadījumu, pastāvot nepietiekamai apgādei ar lopbarību un ūdeni un līdzīgas problēmas ir visā Eiropā, vēl nav pamata satraukumam, par cenu kāpumu pārtikai. Ražotāju izmaksas daudzos gadījumos gan palielinās. Piemēram, segto platību dārzeņkopji ir spiesti papildus apsildīt siltumnīcas. Tomēr kopumā sala ietekme uz pārtikas cenām būs īslaicīga," prognozē Gulbe.
Viņa norāda, ka Latvijas ražotāji šobrīd ir labākā situācijā, jo Latvijā šis neskaitās ekstremāls aukstums un ražotāji tam ir gatavi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
