Tādējādi arī šā gada otrajā ceturksnī Latvija visticamāk ir bijusi visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Lai gan ekonomika patlaban attīstās atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, tomēr perspektīvas gada otrajā pusē ir visnotaļ neskaidras, un ieilgusī parādu krīze eirozonā saglabājas kā galvenais risks Latvijas ekonomikas attīstībai vidējā termiņā. FM prognozē, ka šogad IKP kopumā palielināsies par 4%.
Ārējās vides pasliktināšanās ietekme uz Latvijas ekonomiku līdz šim ir bijusi neliela, un, lai gan salīdzinājumā ar pirmo ceturksni IKP gada pieauguma tempi ir samazinājušies par 1,8 procentpunktiem, tas vēl neliecina par kādām negatīvām tendencēm.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem IKP turpina pieaugt, šajā periodā palielinoties par 1%. Savukārt gada pieauguma tempu samazinājums atspoguļo krīzes ietekmes beigas un bāzes efekta izzušanu lielākajās tautsaimniecības nozarēs, kā rezultātā sagaidāms, ka izaugsmes tempi arī turpmāk kļūs mērenāki.
Vairāki faktori gan šobrīd liecina, ka ilgstoši Latvija ekonomika vairs nespēs izvairīties no eirozonas krīzes negatīvās ietekmes. Protams svarīgākais faktors ir tas, ka eirozonas valstīm joprojām neizdodas rast risinājumu parādu krīzei, kas turpina arvien palielināties. Tā rezultātā krīze jau sāk ietekmēt Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikas.
Piemēram, Vācijā pēdējos mēnešos strauji pasliktinās ražotāju noskaņojums, un Lietuvā IKP gada pieauguma tempi otrajā ceturksnī ir samazinājušies līdz 2,1%. Papildus tam ekonomikas pieauguma tempi mazinās arī ASV un citās pasaules lielākajās ekonomikās, kas kopumā rada lielu nenoteiktību un liek būt piesardzīgiem par Latvijas attīstības perspektīvām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
