Gatis Galviņš: Jauniem enerģijas projektiem jāatrod kompromisa ceļš
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Enerģijas patēriņš pasaulē augs. Tam ir vienkāršs iemesls – cilvēku dzīves līmeņa izaugsme neizbēgami ir saistīta ar pieaugošu enerģijas patēriņu. "British Petroleum" savā "Energy Outlook 2019" pētījumā, kas ir viens no ietekmīgākajiem šāda veida nozares apskatiem, vērš uzmanību, ka saskaņā ar ANO Tautas attīstības indeksu, enerģijas patēriņa pieaugums līdz aptuveni 100 Gigadžouliem (GJ) ir tieši saistāms ar iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos.

Pēc šī 100 GJ līmeņa sasniegšanas šī attiecība vairs nav izteikta. Taču 80% pasaules iedzīvotāju joprojām dzīvo ar mazāku enerģijas patēriņu. Šī ir vienkārša enerģijas aksioma – cilvēki vēlas dzīves kvalitātes uzlabojumus un tas nozīmēs lielāku enerģijas patēriņu.

Enerģijas patēriņš tieši tāpat ir saistāms ar CO2 emisijām un klimata pārmaiņām. Enerģijas politikas veidotāji visā pasaulē, it sevišķi attīstītākajās valstīs, tostarp Eiropas Savienībā (ES), saskaras ar šo dilemmu – kā mazināt emisijas līdz pat emisiju neitrālai ekonomikai pie pieaugoša patēriņa. ES plāni, kurus gan pagaidām neatbalsta Polija un vēl dažas valstis, paredz klimata neitrālu ekonomiku 2050. gadā. Risinājums ir komplekss, taču vienmēr ir saistīts ar atjaunojamās enerģijas izaugsmi, kas savukārt galvenokārt nozīmē vēja un saules enerģijas būtisku mēroga lēcienu.

Enerģijas tirgus pārmaiņas notiks. Jautājums ir tikai par to, tieši cik ātri un ar kādiem politiskiem šķēršļiem nāksies cīnīties politikas veidotājiem. Latvija šajās pārmaiņās nebūs izņēmums, un, lai arī esam labākās pozīcijās mūsu hidroelektrostaciju jaudas dēļ, bez jaunas vēja un saules enerģijas jaudas neiztiks arī Latvijā. Tas savukārt nozīmēs attīstīt jaunas, nozīmīga izmēra enerģijas ražotnes. Pirmie piemēri jau ir – te jāpiemin kaut vai nesen atklātais Salaspils saules enerģijas projekts. Mēs, "Eolus", savukārt esam attīstības posmā ar Dobeles un Pienavas vēja parku, kas būs līdz šim lielākais Latvijā.

Un pilnīgi visur jauni projekti nozīmēs sabalansēt jaunu projektu investīciju ekonomiku ar vietējo iedzīvotāju interesēm un ietekmi uz vidi.

Lai sasniegtu videi draudzīgas enerģijas mērķus pie arvien lielāka patēriņa, mums jāatrod kompromisa ceļš, kā attīstīt jaunus enerģijas ražošanas projektus un ņemt vērā iedzīvotāju viedokli. Jāatzīst, ka šeit noteikti nepalīdz "tikai ne manā pagalmā" nostāja, ko ieņem atsevišķas iedzīvotāju grupas. Proti, cilvēki lieliski saprot nepieciešamību pēc videi draudzīgas enerģijas ražošanas, taču par katru cenu iestājas pret to, ja vien ražotne atradīsies kaut kur viņu dzīves telpas kaut attālā tuvumā. Iedzīvotāju viedoklis ir kritiski svarīgs, taču nepamatots un pilnīgs jaunu projektu noliegums nepieļauj nekādu attīstību.

Šeit jābūt uzmanīgiem arī pret emocionāliem, nepamatotiem un pat fantastiskiem argumentiem, kurus kultivē atsevišķas interešu grupas. Ko vien vērts ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina publiski paustais, ka pie vēja turbīnām "tārpi lien ārā no zemes". Šaubu nav – valsts, kas ekspertē fosilos energoresursus, nav ieinteresēta atjaunojamās enerģijas attīstībā. Taču vismaz mums pašiem ir jāvar racionāli novērtēt, kuras vides ietekmes ir vērā ņemamas un kuras ir "mirstošo tārpu līmenī". Jāņem vērā, ka katra projekta piemērošana, lai mazinātu kādas iespējamas ietekmes, sadārdzina projektu un attiecīgi arī tā gala rezultātā ražotās elektroenerģijas cenu patērētājam. Šis ir ekonomisks vienādojums, kas nosaka, vai jaunie enerģijas projekti vispār ir jēgpilni un vai to ražotā elektroenerģija ir ražojama par cenu, kas dod pozitīvu ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Vides un dzīvojamās telpas ietekmes ir jāņem vērā bez atkāpēm, taču jāvar nodalīt, kuras ietekmes ir reālas. Kompromisa ceļam ir jābūt atrodamam dialogā, proti, iedzīvotāji izsaka savu viedokli, bet uzņēmēji piedāvā risinājumus un šī sadarbība notiek pamatotas likumdošanas vidē ar valsts ieteikumiem un uzraudzību.

Tieši šādu ceļu mēs ejam Dobeles un Pienavas vēja parka izveidē. Proti, "Eolus" Dobeles un Pienavas projektā Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā ir ietverti daudzi un dažādi risinājumi, kā labāk savietot vēja elektrostaciju darbību ar vietējo iedzīvotāju interesēm un vides ilgtspēju. Piemēram, 12 vēja turbīnas būs jāaprīko ar speciāliem risinājumiem apledošanas mazināšanai, bet daļā vēja parka būs jāievēro speciāls darbības režīms, kas mazinās sikspārņu bojāejas risku. Tāpat tiks veikts sikspārņu un putnu monitorings, kā arī daļai vēja turbīnu jāizstrādā speciāls darbības grafiks, lai apkārt dzīvojošos cilvēkus neapgrūtinātu kustīgās ēnas jeb mirgošanas efekts. Līdztekus būs jāveic arī trokšņu līmeņu mērījumi, lai tie nepārsniegtu noteiktos robežlielumus. Turklāt ļoti stingri tiks ievērotas Latvijas likumdošanas noteiktās vēja turbīnu attālumu prasības līdz dzīvojamām mājām un blīvi apdzīvotām vietām – attālumi būs tādi, ka vēja turbīnu darbība vienkārši nebūs dzirdama.

Šie visi ir apsveicami pasākumi, kas ļaus īstenot mūsdienīgu enerģijas ražošanas projektu ar maksimāli mazu ietekmi uz apkārtējo vidi. Šī ir moderna, sabalansēta un kas vissvarīgāk – kompromisa pieeja. Katrs šāds risinājums patiesībā nozīmē izmaksas investoram, taču kopumā efekts ir pozitīvs, jo tiek atrasts ceļš uz priekšu. Mēs ceram pierādīt, ka jaunas enerģijas projektos risinājumi ir iespējami, kas attiecīgi pavērs iespēju sasniegt klimata neitrālu ekonomiku vēl mūsu paaudzes dzīves laikā.

Source

DELFI Bizness

Tags

ANO British Petroleum Dobele Enerģētika Globālā sasilšana Salaspils
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form