Šobrīd nekustamā īpašuma tirgū aktivitāte ir zema, un cilvēki lēmumu par jauna mājokļa iegādi atliek līdz pēdējam brīdim. Pircēju lielākais izaicinājums ir maksātspēja un finansējuma nodrošināšana nozīmīgajam pirkumam, bet no nekustamā īpašuma attīstītāja tiek sagaidīts būvēt gudras un ilgtspējīgas mājas "new normal" apstākļos par šī brīža maciņa biezumu. Vai tas ir iespējams un ko mājokļu meklētājiem sagaidīt?
Izvēloties dzīvokli jaunajā projektā, cilvēkiem vissvarīgākie aspekti ir cena, zemi komunālie maksājumi, stāvvietas iespējas, ēkas energoefektivitāte, atrašanās vieta un dzīvokļa lielums, liecina pētījuma rezultāti, kurus pēc nekustamā īpašuma attīstītāja "Kaamos" pasūtījuma aizvadītā gada nogalē veicis "Kantar". Šie ir pragmatiski un pamatoti mājokļu meklētāju kritēriji, pēc kuriem vadīties, izvēloties savu nākamo dzīves telpu.
Saprotams, ka vissvarīgākais pircēju aspekts ir mājokļa cena. Tomēr būtiski apzināties, ka cilvēku maksātspēja Latvijā šobrīd ir iedragāta, un mēs neesam normālos tirgus apstākļos, sākot no lielās inflācijas aizvadītajā gadā, joprojām augstām Euribor likmēm, kas neļauj daļai no potenciālajiem pircējiem kvalificēties banku piedāvātajām finanšu iespējām, un visbeidzot vērojam stagnējošu IKP, jo valsts līmenī trūkst plānveida ekonomikas un redzējuma, kā naudas masas apjomu palielināt. Tas, protams, atsaucas gan uz mājokļu pircēju iespējām un gaidām, gan jaunu mājokļu būvniecības tempu un kvalitāti.
Nekustamais īpašums ir ekonomikas spogulis. Daudzi šobrīd izskata iespēju iegādāties dzīvokli līdz 100 tūkstošiem eiro, jo nevar atļauties maksāt vairāk. Tā ir realitāte. Savukārt nekustamo īpašumu attīstītāju pusē gruzd retorisks jautājums – vai mums raudzīties īstermiņā un būvēt tam atbilstošus mājokļus? Ja tā, tad šobrīd būtu vērtīgi uzbūvēt principā jaunu 106. sēriju – nelielus dzīvokļus ar ļoti šaurām kāpņu telpām, lētiem apdares materiāliem, radiatoriem pie sienām un citiem tamlīdzīgiem padomju laika dzīvojamo ēku elementiem. Vai tas ir ilgtspējīgi?
Protams, ka ne. Mums tomēr jāvadās pēc ilgtermiņa mērķiem, kas paredz gan apkārtējās vides un planētas saudzēšanu, gan savu finanšu efektīvu pārvaldīšanu. Līdzīgi kā savulaik tika pieņemts likums par braukšanas laikā obligāti piesprādzējamām drošības jostām, tā tagad būvētajiem mājokļiem jāatbilst ilgtspējas kritērijiem. Arī esošajos tirgus apstākļos mums jāspēj apzināties, kā šodien būvētās ēkas iekļausies pilsētvidē un mūsu dzīves paradumos pēc 20 vai 50 gadiem.
Neapšaubāmi, nekustamā īpašuma attīstītāju izaicinājums ir radīt ilgtspējīgus mājokļus par saprātīgu cenu. Viena no pēdējo gadu tendencēm ir veidot kompaktākas dzīves platības, nesamazinot komforta līmeni. Tomēr ir arī redzams, ka vidējais mājokļu pircējs, izvērtējot dzīvokļu piedāvājumu, īsti neinteresējas par tādiem aspektiem kā gaisa kvalitāte telpās, aktuāliem apkures sistēmu risinājumiem, moderno tehnoloģiju un inovāciju pielietojumu. Tomēr tieši šie ir ļoti būtiski jauno dzīvojamo namu faktori ilgtspējas un likviditātes kontekstā. Tādējādi meklējot jaunu mājokli un pat neiepazīstoties arī ar jauno projektu dzīvokļu segmentu to dārgākās cenas dēļ, pircējiem neveidojas izpratne par to, kādu dzīves kvalitāti šādas ēkas patiesībā piedāvā.
Krīzes nāk un iet, bet mājokļi paliek. Tāpēc mēs "Kaamos" grupas ietvaros turpināsim būvēt ēkas ar ilgtspējīgu redzējumu, radot mājas, kurās justies labi un investēt nākamajām paaudzēm.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
