Hipa Gustavsone: Finanšu tehnoloģiju sektora attīstība var uzlabot kopējās ekonomikas prognozes
Foto: Publicitātes foto

Inflācijas pirmais vilnis, ko Eiropai radījis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, martā sasniedzis Latviju - gada inflācija martā sasniedza 11,5% un tas ir augstāks rādītājs, nekā Eiropas Savienībā (7,8%) un eirozonā (7,4%) vidēji. Augstāka inflācija martā bijusi vien Lietuvā (15,6%), Igaunijā (14,8%), Čehijā (11,9%) un Nīderlandē (11,7%). Kaimiņvalstīs valsts finanšu sektora attīstību un konkurētspēju arī šajos apstākļos zināmā mērā ļauj stabilizēt tieši Fintech sektora attīstība.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Arī Latvijā valsts mērogā sākts darbs pie stratēģijas izstrādes, lai sekmētu digitālu un inovatīvu finanšu sektora pakalpojumu attīstību. Dažādi risinājumi, kas var ievērojami uzlabot finanšu sektora uzņēmumu konkurētspēju, kļūst aizvien pieejamāki un ekonomiskie satricinājumi var kalpot kā papildus stimuls to ieviešanai.

Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība

Finanšu sektors un banku darbība piedzīvo būtiskas pārmaiņas un konkurētspējas saglabāšana šajos apstākļos var būt visnotaļ nopietns izaicinājums. Vienlaikus ārējo apstākļu ietekmē, augot dažāda līmeņa kiberapdraudējumiem, pieaug arī nepieciešamība pēc drošības. Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība var ne tikai palīdzēt atrisināt šos jautājumus, bet arī sniegt augstas pievienotās vērtības pakalpojumus, nodrošināt labi apmaksātas darba vietas un atbalstīt kopējo ekonomisko aktivitāti. Finanšu tehnoloģijas atbalstoša ekosistēma palielinās finanšu sektora aktivitāti un nodrošinās "fintech" sektora ilgtspējīgai izaugsmei. Virkne pasaules valstu jau ir apliecinājušas digitālo tehnoloģiju spēju veicināt ekonomikas un sociālo noturību.

Strauja algu kāpuma (11,8%) ietekme uz darba tirgu

Digitalizācija ļauj palielināt uzņēmuma veiktspēju līdz pat 80%, kā arī būtiski samazināt darbības izmaksas un palielināt darbinieku efektivitāti. Latvijā, kur jau gada sākumā darba tirgū iezīmējās t.s. divu ātrumu fenomens un pastāv augsts pieprasījums pēc darbaspēka, šādi risinājumi ir ārkārtīgi būtiski. Darba tirgus saskaras arī ar strauju algu kāpumu - 11,8% (2021. gadā), kas virknei uzņēmumu rada papildus izaicinājumus. Papildus tam eksperti norāda, ka kara izraisītais ekonomiskās aktivitātes kritums šogad var būt arī lielāks, ja nerims karadarbība vai turpinās paplašināties sankcijas. Nelabvēlīga scenārija gadījumā var tikt ietekmēta gan ražošanu, gan patēriņš un investīcijas. Tas var izraisīt lielāku ekonomiskās aktivitātes kritumu šogad un atlikt izaugsmes atjaunošanos uz vēlāku laiku, uzturot arī augstākas resursu cenas un inflāciju.

Lielai daļai uzņēmumu ir spēcīgs izaugsmes potenciāls

Kopējā ekonomikas attīstībā Latvijā iezīmējas vairāki ceļi - uzņēmumi, kuri bija atkarīgi no Krievijas tirgus, bet nespēs pārorientēties uz citiem tirgiem, būs spiesti sašaurināt vai pat apstādināt darbību. Uzņēmumi, kuri orientēti uz Rietumu tirgiem, var spēcīgi augt. Tiek prognozēts liels pieprasījums pēc sankcijām pakļauto valstu un Ukrainas nepiegādāto ražojumu aizstāšanas. Tas nozīmē, ka virkne uzņēmumu spēs pelnīt un arī palielināt darbinieku algas. Šī iemesla dēļ kopējais algu pieaugums turpināsies strauji, vienlaikus esošie darba meklētāji nespēs apmierināt pieprasījumu pēc trūkstošajiem kvalificētajiem darbiniekiem augošajās nozarēs. Arī raugoties no šiem aspektiem, jāuzsver digitalizācijas nozīme.

Spēcīgs finanšu tehnoloģiju attīstības sākumposms

Starptautiskā riska kapitāla kompānija "Index Ventures" pērn nosauca Latviju par jaunuzņēmumiem draudzīgāko valsti Eiropā. Šī saraksta pirmajās trijās vietās atrodas visas Baltijas valstis – Latvijai cieši pa pēdām seko Igaunija un Lietuva. Latvija tiek dēvēta par vienu dinamiskākajām ekonomikām Eiropā un tas ir potenciāls, ko jāturpina attīstīt. Vairāki finanšu eksperti norādījuši, ka šis ir īstais laiks, kad veidot spēcīgāku Latvijas ekonomiku un inovatīvi risinājumi, kā arī digitalizācija viennozīmīgi ir viens no risinājumiem, kā to veidot. Latvijas Finanšu tehnoloģiju sektors Latvijā ir daudzveidīgs un, lai gan atrodas attīstības sākumposmā, to raksturo kvalitāte. Šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 100 aktīvi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi dažādos uzņēmējdarbības segmentos - maksājumu pakalpojumi, kreditēšana, investīciju platformas u.tml.

Gatavas IT sistēmas, kas pielāgotas normatīvajam regulējumam

Banku sektorā tendences joprojām cieši saistītas ar Covid-19 sekām ekonomikā. Pēc būtiska krituma 2020. gadā pērn banku sektorā bija vērojama strauja pelnītspējas uzlabošanās, ierobežoto patēriņa iespēju un piesardzības ietekmē turpinājās noguldījumu pieaugums. Savukārt aktīvu kvalitātes rādītāji liecina, ka ietekme kopumā ir bijusi mazāka, nekā sākumā tika prognozēta. Vienlaikus nenoteiktība saglabājas augsta, tāpēc arī bankām jāraugās jaunu risinājumu virzienā. Finanšu pakalpojumu attīstībai un banku konkurētspējas stiprināšanai ir būtiskas informācijas tehnoloģiju sistēmas, kas ir gatavas un pielāgotas valsts normatīvajam regulējumam. Šādu sistēmu izstrāde no nulles ir pārāk laikietilpīga, un grūti prognozējamu ārēju apstākļu periodā, kāds ir šobrīd, tas nenesīs cerētos rezultātus.

Optimistiskas prognozes par nākamo gadu

2022. gads sākās ar lielām cerībām par ekonomiskās aktivitātes stabilizēšanos Baltijā pēc pandēmijas ierobežojumu samazināšanās un investīciju pieauguma prognozēm, ko nedaudz aizēnoja augstā inflācija. Taču izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, sankciju piemērošana un tirdzniecības saišu pārraušana ar Krieviju un Baltkrieviju, prognozes mainīja, un lielā mērā ekonomikas izaugsmes temps būs atkarīgs no karadarbības ilguma un attīstības, taču joprojām saglabājas relatīvi optimistiskas prognozes par nākamo un turpmākajiem gadiem, jo kopumā ekonomikas potenciāls nav zudis. Tie uzņēmumi, kuri spēs izmantot inovatīvos risinājumus un saglabāt konkurētspēju, šajā situācijā būs ieguvēji dubultā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.