Arī Publisko personu komercdarbības koncepcijā, ko Ministru kabinets apstiprināja 2012. gada 15. maijā ietvertie risinājumi norāda uz vēlmi sašaurināt publisko personu komercdarbību.
Kā tas viennozīmīgi atzīts AT Senāta Administratīvo lietu departamenta praksē "Ierobežojumi publisko personu komercdarbībai ir paredzēti tamdēļ, ka publisko personu mērķis nav peļņas gūšana, turklāt šo personu iesaistīšanās komercdarbībā rada tirgus izkropļojuma risku. Tāpēc publisko personu komercdarbība ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos, kad pastāv sevišķs attaisnojums šādas komercdarbības veikšanai. Kā norādīts iepriekš, minētie attaisnojumi ir uzskaitīti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā."[1] Savukārt, Egils Levits Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcijā norāda sekojošo: "Valsts komerciāla darbība principā nav vēlama, jo valsts darbības mērķis nav gūt peļņu no komercdarbības, bez tam valsts iesaistīšanās komercdarbībā rada tirgus izkropļojuma risku. [..] Tikai izņēmuma kārtā var tikt pieļauts, ka valsts pārvaldei ir tiesības "pāriet" privāto tiesību jomā un tiesiskajā apritē piedalīties tāpat kā privātpersonai. "[2]
Pašvaldības būtu tiesīgas ar sev piederošo kapitālsabiedrību starpniecību veikt komercdarbību tikai tad, ja būtu konstatējami Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā minētie attaisnojumi. Turklāt visi Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā uzskaitītie gadījumi ir iztulkojami iespējami sašaurināti, paturot prātā, ka "valsts iestādes nedrīkst nekādā veidā privileģēt tās kapitālsabiedrības, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai pašvaldībām."[3]
Saistībā ar minēto, pirmkārt, jāuzsver, ka formāli SIA "Aqua Riga" dibināšana ir nošķirama no minētās situācijas apraksta, jo Valsts pārvaldes iekārtas likums, pirmkārt, ir piemērojams publiskām personām, tas ir, Latvijas Republikai un pašvaldībām vai citām uz likuma pamata izveidotām publiskām personām (t.i., atvasinātām publiskām personām), bet nav tieši attiecināms uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kāda ir arī SIA "Rīgas Ūdens". Minēto juridisko personu regulējumu nosaka likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām".
Otrkārt, izvērtējot lietas būtību, ir būtiski izvērtēt, vai SIA "Aqua Riga" dibināšana ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta mērķi, vērtējot to arī kopsakarā ar Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu publisko personu komercdarbībai. Kā redzams no iepriekš minētās tiesas interpretācijas un arī likuma autoru komentāriem, šie noteikumi vērsti uz "konkurences kropļošanas novēršanu". Savukārt, Konkurences likums (kā arī Līgums par Eiropas Savienības darbību) un noteikumi par valsts atbalsta regulējumu ar "konkurences kropļošanu" saprot situācijas, kad tirgus dalībnieki vienojušies par kopīgām darbībām tirgū (piemēram, Samsung zīmola TV izplatītāju vienošanās par tālākpārdošanas cenām), kāds tirgus dalībnieks ir vai nu attīstības rezultātā ieguvis tirgus varu, vai arī tam pieder būtiska infrastruktūra/piešķirtas ekskluzīvas tiesības un šis tirgus dalībnieks to ļaunprātīgi izmanto (piemēram, VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" noteiktās diskriminējošās nodevas aviosabiedrībām par lidostas pakalpojumu izmantošanu), vai arī tirgus dalībnieks saņem valsts atbalstu (piemēram, AS "Parex Banka" gadījumā veiktie ieguldījumi bankas likviditātes nodrošināšanai). Jāuzsver, ka lai arī Konkurences likumā šis princips nav ietverts, līgums par Eiropas Savienības darbību un tā noteikumi ir neitrāli attiecībā pret īpašuma formu. Tas ir, neatkarīgi no tā, vai tirgus dalībnieka īpašnieks vai peļņas guvējs no tā darbības ir valsts, pašvaldība, sabiedriska organizācija vai privātpersona, šie noteikumi uzņēmumiem ir piemērojami.
Līdz ar to arī SIA "Aqua Riga" potenciālā darbība un iespējas kropļot konkurenci būtu jāvērtē nevis caur prizmu, vai pašvaldības jau nodibinātai kapitālsabiedrībai, SIA "Rīgas Ūdens", ir labi vai slikti dibināt meitas uzņēmumu, bet gan, izvērtējot, vai attiecībā uz SIA "Aqua Riga" pastāv kaut viens no iepriekš aprakstītajiem riskiem – vai SIA "Aqua Riga" regulējums paredz iespēju samazināt konkurenci vienojoties ar citiem tirgus dalībniekiem, vai SIA "Aqua Riga" iegūs priekšrocības un ekskluzīvas tiesības, vai SIA "Aqua Riga" dibinātājs ir rīkojies tā, kā šādos apstākļos nerīkotos privāts investors. Saskaņā ar SIA "Aqua Riga" dibināšanas plānu, tā darbosies brīvā, neregulētā tirgū, SIA "Aqua Riga" neiegūs ekskluzīvas vai īpašas tiesības attiecībā uz ūdens fasēšanu un pārdošanu, ūdens iegāde no SIA "Rīgas Ūdens" notiks uz tādiem pašiem noteikumiem, kā jebkuram citam tirgus dalībniekam, kā arī ir veikts izvērtējums, vai privāts ieguldītājs veiktu šādas darbības.
Līdz ar to, vismaz saskaņā ar šobrīd publiski pieejamo informāciju, uz minētājiem jautājumiem par konkurences kropļošanu iespējams atbildēt noliedzoši. Tātad nebūtu pamata uzskatīt, ka SIA "Aqua Riga" pastāvēšana jebkādā veidā kropļos konkurenci. Tieši otrādi, tirgū būs vēl viens tirgus dalībnieks, kas principā nav slikti no patērētāja viedokļa. Viennozīmīgi gan šī tirgus dalībnieka konkurentiem, gan Konkurences padomei būtu jāseko, vai SIA "Aqua Riga" darbības laikā nenotiek konkurences kropļošana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
