Investori izvēlas vairāk ieguldīt Lietuvā, jo tur ir zemāks vidējais atalgojums
Foto: LETA

Vācu investori pēdējā laikā arvien vairāk izvēlas ieguldīt līdzekļus Lietuvā, jo tur ir zemāks vidējais darbaspēka atalgojums nekā Latvijā un Igaunijā, pastāstīja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK) pārstāvniecības Latvijā vadītājs Māris Balčūns.

"Iespējams, ka šis ir viens no argumentiem, kāpēc daudzi izvēlas investēt Lietuvā pēdējā laikā, jo tur šis atalgojuma līmenis ir vēl mazliet zemāks. Igaunijā tas ir attiecīgi vēl augstāks, līdz ar to tā starpība līdz vidējam Eiropas rādītājam ir krietni lielāka Lietuvā," sacīja Balčūns.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka Latvijā vidējais atalgojuma līmenis arī ir zemāks par Eiropas Savienības vidējo rādītāju, kas, pēc viņa teiktā, ir mūsu valsts priekšrocība, jo tas nenoliedzami ir viens no Vācijas un citu valstu investoru piesaistošajiem faktoriem. Tomēr viņš uzsvēra, ka vācu investori nav skopi un labprāt maksā saviem darbiniekiem atalgojumu, kas ir lielāks par vidējo attiecīgajās nozarēs.

"To apliecina ne tikai skaitļi, kas nāk no vācu investoriem, bet no ārzemju investoriem Latvijā kopumā. Tās algas, kas tiek maksātas ārzemju kompānijās, kurām ir ārzemju kapitāls, ir krietni lielākas nekā attiecīgajā nozarē vidēji Latvijā, tā kā uztraukumam nav pamata," uzsvēra AHK pārstāvniecības Latvijā vadītājs.

Tāpat Balčūns norādīja, ka vācu investori novērtē to, ka Latvijā ir nozīmīgs cilvēku īpatsvars, kas spēj komunicēt vācu valodā. "Pēc krievu un angļu valodas, tā droši vien ir pat trešā populārākā svešvaloda, un ir ļoti liels cilvēku skaits, ar kuriem var komunicēt vācu valodā – tā arī neapšaubāmi ir mūsu lielākā priekšrocība," uzsvēra AHK pārstāvniecības Latvijā vadītājs.

Viņš norādīja, ka AHK ikgadējās konjunktūras aptaujas rezultāti, kā arī Latvijā esošo Vācijas investīciju struktūra liecina, ka vācieši lielākoties izvēlas investēt ražošanas, nevis finanšu vai pakalpojumu sektorā. Kā piemērus Balčūns minēja būvmateriālu ražošanas uzņēmumu "Knauf" vai vienu no investoriem kokrūpniecības nozarē, Vācijas kompāniju "Rettenmeier", kurai Latvijā pieder vairākas kokzāģētavas. "Tie pieprasījumi, kas ienāk no ārpuses, ar kuriem mēs šobrīd strādājam, tie visi ir tehniskās ražošanas jomā," sacīja AHK pārstāvniecības Latvijā vadītājs.

Pēc viņa teiktā, vācu investori Latvijā meklē vietas ražotņu izvietošanai, kurās iespējams nodarbināt no 50 līdz 200 darbiniekiem. No Vācijas skatpunkta, tās ir mazas vai vidēji liela mēroga ražotnes. Savukārt, ja runā par investīcijām ražotnēs, kur nodarbināto skaits mērojams no 1000 līdz 1500 darbiniekiem, tad Latvijā vienkārši nav tik daudz speciālistu un iedzīvotāju kopumā, lai šādu ražotņu efektīvu darbību spētu nodrošināt. "Mazas, kompaktas, ļoti efektīvas rūpnīcas – to ražošanas sektors [Latvijā] var sagaidīt no Vācijas," uzsvēra Balčūns.

Taujāts, kā investoru interesi par Latviju varētu ietekmēt Latvijas sadarbība ar Ķīnu tranzīta jomā, AHK pārstāvniecības Latvijā vadītājs sacīja, ka to ir grūti prognozēt, tomēr viņš uzsvēra, ka sadarbība ar Ķīnu veicinās Latvijas kā loģistikas centra atpazīstamību pasaulē. Viņš sacīja, ka vācu investori jau ir pauduši pozitīvu vērtējumu par Latvijas ģeogrāfiskajām priekšrocībām, kas saistītas ar loģistiku, uzsverot, ka Latvijā pašlaik darbojas vairākas vācu loģistikas kompānijas, tostar[ "DB Schenker" un "DHL".

Balčūns skaidroja, ka Latvijā strādājošie uzņēmumi ar Vācijas kapitālu ir tie, kuri pauduši lielu gatavību investēt Latvijā. Pēc viņa teiktā, to ir uzsvēruši ne tikai vācu investori, bet arī Ārvalstu investoru padome Latvijā, jo viņu ieskatā nav nekā vienkāršāka investīciju piesaistē kā koncentrēšanās uz vietējiem investoriem.

AHK pārstāvniecības Latvijā vadītājs norādīja, ka Latvijā esošie investori redz, ka situācija vairākās uzņēmējdarbības vidi nosakošās jomās uzlabojas, tādēļ viņi ir gatavi palielināt savas investīcijas. Piemēram, tādi vācu uzņēmumi kā "AKG Thermotechnik Lettland", kuram ir radiatoru ražošanas rūpnīca Jelgavā, veiksmīgi darbojas un nodarbina vairākus simtus cilvēku, tādēļ tas iegādājies blakus tā ražotnei esošo autobūves uzņēmuma "Amo Plant" rūpnīcu, lai dubultotu savus ražošanas apjomus Latvijā. "Es teiktu, ka pareizi ir uzrunāt vietējos [investorus] un viņi ir gatavi investēt," uzsvēra Balčūns.

Kā ziņots, AHK ikgadējā konjuktūras aptaujā secināts, ka vācu investori Igaunijā, Latvijā un Lietuvā uzskata, ka Baltijas valstīs ir vispievilcīgākais investīciju klimats Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū.

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū, Igaunija, Latvija un Lietuva apsteidz Čehiju, Poliju un Ungāriju. Iepriekšējo gadu optimistiskā tendence attiecībā uz investīciju nodomiem un uzņēmējdarbības attīstību nav mazinājusies. Turklāt Latvijas uzņēmumu ar vācu kapitālu prognozes šim un nākamajam gadam ir labvēlīgas, īpaši attiecībā uz apgrozījumu un eksportu.

Comment Form