Kopš 2021. gada 20. aprīļa pagaidu aizsardzība ir piemērojama teju jebkuras kategorijas lietās. Pagaidu aizsardzību ir iespējams lūgt piemērot jebkuras kategorijas civillietā, kurā līdz brīdim, kad stāsies spēkā galīgais nolēmums, ir nepieciešams:
1) novērst iespējamo kaitējumu prasītājam, nepieļaut jaunu prasītāja tiesību aizskārumu vai tā būtisku palielināšanos vai atkārtošanos;
2) noteikt strīdīgo attiecību pagaidu noregulējumu iespējamo nelabvēlīgo seku novēršanai.
Tā kā likumā noteiktie prasības nodrošināšanas un pagaidu noregulējuma līdzekļi ir līdzīgi, vēlos vērst uzmanību uz šo divu institūtu atšķirībām.
Proti, prasības nodrošinājums ir piemērojams tikai mantiska rakstura lietās un ir vērsts uz to, lai nodrošinātu prasītājam labvēlīga sprieduma izpildi. Tas ir – prasības nodrošinājums visbiežāk izpaužas kā liegums atbrīvoties no aktīviem, uz kuriem piedzinējs (prasītājs) varēs vērst piedziņu gadījumā, ja tiesa taisīs tam labvēlīgu spriedumu. Lūdzot piemērot šo prasības nodrošinājuma līdzekli, prasītājam jāpierāda, ka bez nodrošinājuma piemērošanas sprieduma izpilde lietā būs apgrūtināta vai neiespējama.
Savukārt pagaidu aizsardzība tiek piemērota ar mērķi nodrošināt personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību līdz brīdim, kad spēkā stāsies galīgais nolēmums civillietā. Tas ir, lūdzot piemērot pagaidu aizsardzību, ir iespējams panākt strīda pagaidu risinājumu, negaidot tiesas spriedumu. Šajā gadījumā prasītājam ir pienākums pierādīt, ka bez pagaidu aizsardzības piemērošanas prasītājam tiek nodarīts vai tiks nodarīts būtisks kaitējums.
Tāpat būtiski, ka atšķirībā no prasības nodrošinājuma pagaidu aizsardzība ir piemērojama arī nemantiska rakstura lietās, kurās prasījumu nevar novērtēt naudā.
Nolūkā atspoguļot to, kā pagaidu aizsardzības piemērošana var kalpot prasītājam, vienlaikus būtiski ietekmējot atbildētāju, autors minēs atsevišķus piemērus.
Piemēram, strīdā par siltumenerģijas piegādes līguma izbeigšanu, tiesa pēc prasītāja motivēta pieteikuma var uzlikt atbildētājam pienākumu turpināt sniegt pakalpojumu līdz brīdim, kad stāsies spēkā galīgais nolēmums civillietā.
Savukārt strīdā par braucamā ceļa servitūta nodibināšanu tiesa varētu aizliegt atbildētājam liegt piekļuvi prasītāja nekustamajam īpašumam;
Saskaņā ar likuma grozījumiem pagaidu aizsardzību var piemērot, ja ir pamats uzskatīt, ka: 1) prasītāja prasība ir pirmšķietami pamatota; 2) prasītāja tiesības tiek aizskartas vai līdz nolēmuma spēkā stāšanās brīdim varētu tikt aizskartas; 3) pagaidu aizsardzības piemērošana nepieciešama iespējama būtiska kaitējuma novēršanai; 4) tās piemērošana ir samērīga attiecībā uz pušu tiesiskajām interesēm.
Lai neitralizētu pagaidu aizsardzības piemērošanas iespējamās nelabvēlīgās sekas, tiesai ir tiesības uzlikt prasītājam par pienākumu nodrošināt zaudējumus, kurus atbildētājam var radīt piemērotais pagaidu aizsardzības līdzeklis, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai iesniedzot tiesā līdzvērtīgu garantiju. Prasītājam, pirms pagaidu aizsardzības lūgšanas, šāda iespējamība ir jāapzinās un jābūt gatavam "iesaldēt" naudas līdzekļus līdz galīgā nolēmuma saņemšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
