Jānis Pekša: Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas paver jaunas iespējas
Foto: Publicitātes foto

Programmētāji pēc būtības ir tehniski gudri problēmu risinātāji, kuri spēj saprast, kā lietas darbojas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Parasti programmētājiem ir ļoti labi attīstītas analītiskās prasmes, viņi ir radoši un spēj saglabāt savu uzmanību uz risināmo uzdevumu, pievēršoties pat vissmalkākajām detaļām. Noteikti nedrīkst aizmirst par programmētāju kritiskās domāšanas spējam un problēmu risināšanas prasmēm. Lai spētu atrisināt sarežģītu problēmu, palīgā nāk loģiskās domāšanas pieeja. Programmēšana ir karjera, kas bieži vien sola daudz interesantāku darba ritmu, risinot sarežģītas problēmas, nekā citas alternatīvas darba tirgū. Programmētāja karjera ir augsti apmaksāta profesija, kas sola dinamiku, attīstību un arī vietu pašizaugsmei.

"Steka pārpilde" (no angļu val. "Stack Overflow") ir lielākā tiešsaistes jautājumu un atbilžu vietnes kopiena, kas paredzēta topošajiem un esošajiem programmētājiem. 2021. gada maijā "Steka pārpildes" rīkotajā aptaujā ir piedalījušies vairāk nekā 80 000 programmētāju. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, respondentu skaits ir pieaudzis par 15 000.

Programmētāji sāk programmēt jau agrā vecumā: vairāk nekā 50% respondentu savu pirmo koda rindu neatkarīgi no tā, vai tā ir bijusi tīmekļa vietne vai sveiciena pasaules programma ("Hello, World"), ir uzrakstījuši vecumā no 11 līdz 17 gadiem. Turklāt nav pārsteigums, ka gandrīz 60% respondentu programmēt ir iemācījušies tiešsaistes kursos, forumos un citos resursos. Savukārt, vecāki respondenti vairāk ir izvēlējušies mācīties no tradicionālākiem resursiem, piemērām, augstskolas, grāmatas.

"JavaScript" jau devīto gadu pēc kārtas tiek atzīta kā visbiežāk lietotā programmēšanas valoda. "Python" apmainījies vietām ar "SQL", tādējādi kļuvis par trešo populārāko tehnoloģiju. Lielākā daļa programmētāju studiju laikā apgūst dažādas programmēšanas valodas. Tomēr bakalaura grāds studentiem dod prasmes, kas nepieciešamas, lai viegli apgūtu jaunas programmēšanas valodas arī pēc studiju perioda. Studenti iegūst praktisku pieredzi programmēšanas koda rakstīšanā, programmu testēšanā, kļūdu novēršanā un daudzu citu uzdevumu veikšanā, ko IT speciālisti veic savā darba ikdienā pēc studiju apgūšanas.

81% profesionālo programmētāju tiek nodarbināti pilnā slodzē, šis ir samazinājums no 83% 2020. gadā. Programmētāji, kuri apgalvo, ka ir neatkarīgi darbuzņēmēji, ārštata darbinieki vai pašnodarbinātas personas, skaits ir pieaudzis no 9,5% 2020. gadā līdz 11,2% 2021.gadā, norādot uz iespējamu darba nedrošības sajūtu vai pāreju uz elastīgāku darba kārtību. Šie rezultāti atspoguļo pandēmijas ietekmi, kuras rezultātā visu nozaru darbinieki atkāpās soli atpakaļ un pārvērtēja savas attiecības ar pilnīgas noslodzes un klātienes nodarbinātību.

Programmētājiem parasti ir nepieciešams bakalaura grāds IT vai ar to saistītā jomā, piemēram, matemātikā. Tomēr daži darba devēji pieņem darbā arī darbiniekus, kuriem ir cits grāds vai pieredze noteiktās programmēšanas valodās. Programmētāji, kas strādā noteiktās jomās, piemēram, veselības aprūpē vai grāmatvedībā, var apmeklēt studijas vai nodarbības saistošajā jomā, lai varētu iegūt ar IT saistīto grādu. Turklāt darba devēji novērtē pieredzi, ko daudzi studenti iegūst prakses laikā, un šāds apvienots zināšanu kopums paver plašākas iespējas.

70% no respondentiem, turklāt 80% profesionālu programmētāju, ir augstākā izglītība, bakalaura grāds ir visizplatītākais. Protams, tradicionāla augstākās izglītības apguve nav vienīgā, apmēram ceturtdaļai respondentu ir zemāks izglītības līmenis nekā bakalaurs, piemēram, koledžas līmeņa studijas.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.