Kampars: ekonomiskā lejupslīde ir apturēta
Foto: LETA

Statistikas dati skaidri apliecina, ka straujā ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta, uzskata ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Iekšzemes kopprodukta 2010.gada 1.ceturkšna novērtējums uzrāda pieaugumu par 0,3%, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem. Ekonomiskā situācija ir uzlabojusies, pateicoties eksportam, kura mērķtiecīgs atbalsts pēdējā gada laikā ir bijusi mana kā ekonomikas ministra prioritāte. Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoms šī gada 1.ceturksnī bija par 4,6% lielāks nekā 2009.gada 1.ceturksnī", pauž Kampars.

Statistika apkopota Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par makroekonomisko situāciju valstī, informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Lai arī privātais patēriņš šī gada pirmajā ceturksnī bija zemāks nekā 2009.gada atbilstošā periodā, tomēr EM atzīmē, ka tas pieauga salīdzinājumā ar 2009.gada ceturto ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem.

Uzlabojoties situācijai pasaules ekonomikā un palielinoties ārējam pieprasījumam, šogad pirmajā ceturksnī jau ir vērojama tendence, ka tā saucamajās tirgojamās nozarēs, jeb nozarēs, kuru produkciju vai pakalpojumus var eksportēt un importēt, izlaides apjomi pārsniedz iepriekšējā gada 1.ceturkšņa līmeni. Apstrādes rūpniecībā tie pieauguši par 6,8%, transporta un sakaru nozarē - par 2,3%, primārās nozarēs - par 5,9%.

Vairumā pakalpojumu nozaru izlaides apjoms vēl nedaudz atpaliek no 2009.gada 1.ceturkšņa līmeņa, it īpaši sabiedrisko pakalpojumu nozarē. Tomēr dažās pakalpojumu nozarēs situācija pakāpeniski turpina uzlaboties un, salīdzinājumā ar 2009.gada 4.ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir vērojams apjomu pieaugums, piemēram, tirdzniecībā.

Tāpat pētījumi liecina, ka uzņēmēju un patērētāju novērtējums par turpmākās izaugsmes iespējām turpina uzlaboties. Pēdējos mēnešos pozitīvas tendences ir vērojamas rūpniecības, mazumtirdzniecības, būvniecības, pakalpojumu un patērētāju konfidences rādītājos.

Lai gan jau tagad, īpaši uz eksportu orientētajās nozarēs, palielinās pieprasījums pēc atbilstoši kvalificēta darbaspēka, tomēr kopumā situācija darba tirgū ir saspringta. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2010.gadā nodarbināto skaits samazināsies par 6,5%. Lai gan pieprasījums pēc darbaspēka saruks, bezdarba rādītāji 2010.gadā vairs nepasliktināsies, jo samazināsies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Situācija darba tirgū stabilizēties 2011.gadā, kad sagaidāms nodarbināto skaita pieaugums, bet tas būs mērenākos tempos nekā izaugsme, jo izlaides pieaugums balstīsies ne tikai uz nodarbināto skaita palielinājumu, bet arī uz produktivitātes kāpumu.

2010.gada jūnijā cenas bija par 1,4% zemākas nekā pirms gada, taču jau kopš 2010.gada marta cenu izmaiņu dinamika vairs neliecina par deflācijas turpināšanos, kas bija raksturīga 2009.gada otrajā pusē. Privātais patēriņš vairs nesamazinās un tas vairs nav faktors, kas var būtiski noteikt kopējā cenu līmeņa turpmāku samazināšanos. Lielāka ietekme uz vidējo cenu līmeni var būt ārējiem faktoriem, kas saistīti ar izmaiņām pārtikas un degvielas cenās. Tāpēc pēc sezonālā cenu samazinājuma, kas gaidāms vasaras mēnešos, rudenī var sekot cenu palielinājums un gada cenu kopīgās izmaiņas var būt tuvu vienam procentam. Tomēr gada vidējais cenu līmenis 2010.gadā būs par 1 – 2% zemāks nekā vidēji 2009.gadā, jo to ietekmē cenu samazinājums 2009.gada otrajā pusē.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka turpmākajos ceturkšņos, salīdzinot ar iepriekšējiem ceturkšņiem, IKP pakāpeniski pieaugs. Tomēr kopumā 2010.gadā IKP būs par 3% mazāks nekā 2009.gadā, jo izaugsme ir atsākusies no ļoti zema punkta.

Ekonomikas augšupeja Latvijā atsāksies 2011.gadā ar nosacījumu, ka pasaules finanšu tirgi būs stabilizējušies un atjaunosies kreditēšana, kas dotu pozitīvu stimulu kā pašmāju uzņēmējiem, tā arī nodrošinās ārējā pieprasījuma pakāpenisku pieaugumu preču un pakalpojumu eksporta partnervalstīs.

Tādējādi 2011.gadā sagaidāma straujāka uz eksportu orientēto nozaru attīstība. Tajā pašā laikā, atjaunojoties iekšzemes pieprasījumam, paredzams, ka pozitīvas izaugsmes tendences būs vērojamas arī uz iekšējo tirgu vērstajās nozarēs. Ekonomikas ministrija prognozē IKP pieaugumu 2011.gadā par 3%, salīdzinot ar 2010.gadu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form