Kariņš: 'Nord Stream 2' projektu var apturēt tāpat kā 'Mistral' piegādes darījumu
Foto: Publicitātes foto

Austrumeiropas interesēm neatbilstošā "Nord Stream 2" gāzesvada būvniecības projektu var apturēt tāpat kā savulaik tika apturēta kuģu "Mistral" piegāde Krievijai, sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (V).

Trešdien Briselē Eiropas Komisijas viceprezidents enerģētikas jautājumos Marošs Šefčovičs ziņos par Eiropas Enerģētikas savienības izveides progresu. Plānots, ka Šefčovičs arī sniegs vērtējumu par Eiropas Parlamentā kritizēto "Nord Stream 2" projektu, kas vienojoties Krievijas koncernam "Gazprom" un vairākām Eiropas kompānijām paredz izbūvēt gāzes vadu pa Baltijas jūras gultni līdz Eiropai.

Šefčovičs žurnālistus informēja, ka Eiropas Savienība (ES) atbalstīs tikai tādus enerģētikas infrastruktūras projektus, kas atbilst ES drošības un energētikas stratēģijām. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka eneregoavotu diversificēšana ir svarīga, lai ES pilsoņiem un uzņēmumiem nodrošinātu drošu energopiegādi.

Kariņš atzina, ka Šefčoviča redzējums par šo projektu būs nozīmīgs. "Manuprāt, šis projekts neatbilsts Eiropas Enerģētikas savienības stratēģijas mērķiem un to atzinis arī Eiropas Parlaments. Jautājums ir par to, cik stingri Šefčovičs par šo projektu izteiksies," sacīja Kariņš.

Pēc eiroparlamentārieša domām, Eiropai ir iespējams politiski apturēt "Nord Stream 2" projektu, kā to pierādīja gadījums ar kuģa "Mistral" piegādi Krievijai. "Tiesa, ar "Nord Stream 2" ir neaudz savādāk, jo projektā ir iesaistīta Vācija, kas ir liels ekonomisks spēlētājs Eiropā. Taču Eiropas Parlaments meklē aizvien jaunus veidus, kā ietekmēt lēmumu pieņemšanu," teica Kariņš.

Jau ziņots, ka Krievijas enerģētikas gigants "Gazprom" un tā Eiropas partneri parakstījuši akcionāru vienošanos par "Nord Stream-2" gāzesvada projektu, kas tiks izbūvēts pa Baltijas jūras gultni līdz Eiropai.

Krievija nodrošina aptuveni trešdaļu no ES enerģijas vajadzībām, taču apmēram puse no gāzes, ko ES importē no "Gazprom", tiek transportēta caur Ukrainu, ar kuru Maskavai šobrīd ir konflikts. Tāpēc Krievija vēlas atrast jaunas iespējas, lai piegādātu gāzi Eiropai, apejot Ukrainu.

"Gazprom", Vācijas E.ON un "BASF/Wintershall", Austrijas OMV, Francijas ENGIE, kā arī Nīderlandes un Lielbritānijas "Royal Dutch Shell" izveidoja jaunu konsorciju šim projektam, norādīja konsorcija preses pārstāve. Konsorcijs, kuru vada "Gazprom", lēš, ka šis projekts izmaksās līdz 9,9 miljardiem eiro un, iespējams, pat mazāk, pateicoties izmaksu ietaupījumam.

Jaunā cauruļvada plānotā transporta jauda būs 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Paredzams, ka tas darbību sāks līdz 2019.gada beigām.

Source

LETA

Tags

Krišjānis Kariņš Nord Stream
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form