Gada deflācija augustā, visticamāk, ir bijusi īstermiņa parādība, ko spēcīgi ietekmējusi dārzeņu cenu sezonalitāte, proti, no 0.8% mēneša deflācijas krītošās dārzeņu cenas deva 0.6 procentpunktus. Augustā jauno ražu ietekmē tradicionāli samazinās dārzeņu cenas, un šogad šī izmaiņa bijusi izteiktāka nekā ierasti: dārzeņi augustā bija par 28% lētāki nekā jūlijā. Tomēr šis prieks, visticamāk, būs bijis īss, jo pēc tik ievērojama krituma augustā, dārzeņi varētu kļūt dārgāki septembrī. Sezonalitātes, proti, vasaras izpārdošanu iespaidā nedaudz samazinājās cenas arī apaviem.
Tikmēr degviela augustā nedaudz sadārdzinājās salīdzinājumā ar jūliju (+0.9%), taču jāatzīmē, ka degviela joprojām ir lētāka nekā pērn. Arī pasaules naftas cenas augustā pieauga, galvenokārt ģeopolitisko risku saasināšanās dēļ Tuvajos Austrumos). Fundamentāli naftas cenām nebūtu strauji jāpieaug, bet gan mēreni jāmazinās tuvāko gadu laikā, jo naftas piedāvājums ir salīdzinoši augsts un gaidāms, ka pieprasījums pēc jēlnaftas varētu mitēties. Septembra sākumā Brent naftas cenas sasniedza augstāko cenu pēdējā pusgada laikā, proti, 117 ASV dolārus par barelu, taču pašlaik cenas ir daudzmaz stabilizējušās. Lai arī iespējamais ASV militārais uzbrukums Sīrijai pats par sevi neradītu ievērojamus naftas piegādes pārtraukumus, bažas rada fakts, kā tas ietekmētu ģeopolitisko situāciju un reģiona piegādes ķēdes kopumā.
Prognozējam, ka šogad vidējā patēriņa cenu inflācija būs ap 0.4%, kamēr nākamgad tā varētu pakāpties līdz 3% atzīmei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
