Foto: Publicitātes foto
Septembrī cenas pieauga par 0.3% salīdzinājumā ar augustu, bet gada griezumā jau otro mēnesi pēc kārtas ir novērojams cenu kritums jeb deflācija. Septembrī gada deflācija sasniedza 0.4%..

Lielu ietekmi uz deflāciju ir devis tieši neeksistējošs ārējais cenu spiediens, proti, stabilas vai pat krītošas izejvielu cenas pasaulē. Tas vairāk ietekmē tieši preču cenas − Latvijā gada griezumā tās samazinājās par 0.6%. Redzam, ka gada cenu pieaugums pārtikai ir ievērojami mitējies (1.1% septembrī no 3% janvārī), ko ietekmējis pārtikas cenu kritums pasaulē. Savukārt naftas cenu dinamika ir bijusi diezgan labvēlīga degvielas cenām Latvijā – septembrī tās bija par 6.5% mazākas nekā pirms gada.

Tikmēr pakalpojumu cenas, kas ir mazāk atkarīgas no izejvielu cenu dinamikas pasaulē un vairāk no vietējiem faktoriem, piemēram, darbaspēka izmaksām (izņemot gāzes un siltuma tarifus, kas seko līdzi naftas cenu izmaiņām), bija augušas par 0.1%. Sakaru pakalpojumu cenas allaž krīt, arī gāzes un siltuma tarifi ir zemāki nekā pirms gada. Savukārt veselības aprūpe, izglītība, atpūtas un kultūras pakalpojumi, ēdināšana, citi pakalpojumi uzrāda spējāko cenu kāpumu.

Gaidāms, ka tuvākajos mēnešos gada inflācija jeb cenu kāpums atgriezīsies, bet joprojām būs zems. Prognozējam, ka šogad vidējā patēriņa cenu inflācija, visticamāk, būs nedaudz zem mūsu augusta prognozes 0.4%, kamēr nākamgad tā varētu pakāpties tuvāk 3% atzīmei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!