Kā informēja LPR pārstāve Una Grenevica, diskusijā ar Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītāju Mārtiņu Krieviņu Latgales uzņēmēji uzsvēra, ka augstās transporta izmaksas, attālums līdz centram ievērojami sadārdzina pakalpojumus un produktus, līdz ar to ir apgrūtināta konkurence tirgū ar citu reģionu piedāvājumu.
Izaugsme iespējama tikai tad, ja tiks stiprināti vietējie ražotāji - šādai jābūt Nacionālā attīstības plāna (NAP) prioritātei Latgales kontekstā, uzsvēruši uzņēmēji.
Savukārt LPR attīstības padomes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks uzsvēra, ka nepieciešama plaša ražošanas zonu izveide ne tikai lielajās pilsētās, bet arī novados un vidējās pašvaldībās, stāstīja Grenevica.
Kā būtiskāko attīstības kavēkli un reizē prioritāti pašvaldību vadītāji minējuši infrastruktūru. Citviet Latgalē nepieciešams gaidīt pat divus gadus līdz jaunam "Latvenergo" elektroenerģijas pieslēgumam. Šādi un līdzīgi piemēri nepadara Latgali pievilcīgu investoru acīs. Būtiski ir nodrošināt arī vienlīdzīgus pakalpojumus iedzīvotajiem laukos un pilsētās.
Pašvaldību pārstāvji atzina, ka ir gatavi atbalstīt uzņēmējdarbību, bet dažādi normatīvie akti to kavē. Tādēļ svarīgi ir samazināt šķēršļus tam, lai pašvaldības varētu sniegt nepieciešamo atbalstu. Novājināts reālās ekonomikas sektors ir galvenā problēma Latgalē, kas steidzami jārisina.
Jārisina situācija, kad darba vietas attāluma dēļ potenciālie darbinieki nesasniedz darba devējus. Bieži vien strādāt par minimālo atalgojumu ir finansiāli neizdevīgi, jo liela daļa nopelnītās naudas aiziet transporta izdevumiem, zūd motivācija strādāt, par sēdē lemto stāstīja Grenevica.
Kā nozīmīgu problēmu uzņēmēji minēja arī nestabilo nodokļu politiku, kas kavē investīciju ieplūšanu reģionā. Privātā sektora atalgojumi nereti nespēj konkurēt ar sociālajiem pabalstiem, kas kropļo darba tirgu. Ir augsts bezdarbs, bet uzņēmēji ilgstoši nevar atrast darbiniekus.
Patlaban Latgales uzņēmēji strādā izdzīvošanas režīmā, kas padara neiespējamu jebkādu attīstību ilgtermiņā, bet tieši tas Latgalei šobrīd ir tik ļoti nepieciešams.
Sēdē sarunā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem tika izskatīts arī jautājums par profesionālo izglītības iestāžu stāvokli Latgalē. Sarunas gaitā secināts, ka profesionālās izglītības nākotne reģionā ir neskaidra, jo pērnā gada decembrī tika apturēts ERAF finansējums.
LPR attīstības padomes locekļi apšaubīja esošo skolu atlases kritēriju objektivitāti. Uz vairākiem būtiskiem jautājumiem par reģionālajām kvotām, iespējamo profesionālo izglītības iestāžu saglabāšanu reģionā, atbildes no ministrijas puses netika sniegtas.
Viens no piedāvājumiem ir skolas pārņemt pašvaldībām, bet ministrija nepiedāvā skaidru koncepciju, kā to veikt. Līdz ar to reģionā ir apdraudēta vairāku skolu pastāvēšana, norādīja Grenevica.
Pašvaldību vadītāji iestājas par reģionālo kvotu saglabāšanu, pretējā gadījumā tiks ietekmēta reģiona ekonomikas ilgtspējīga attīstība. Lai reģions attīstītos, nepieciešama profesionālā izglītība un profesionālās izglītības centri.
Krieviņs atzina, ka NAP izstrādē jāiekļauj arī pašvaldības, jo Latgales pašvaldību vadītājiem ir skaidra vīzija par to, kādai jābūt izaugsmei reģionā.
Pašlaik noris darbs pie NAP izstrādes, kurā aktīvi iesaistās dažādu nozaru un institūciju pārstāvji. Pēc LPR iniciatīvas notiek arī plašas diskusijas par to, kādi Latgales ekonomiskās izaugsmes pasākumi būtu jāiekļauj attīstības plānā.
LPR ir atvasināta publiska persona, kura izveidota ar Reģionālās attīstības likumu un tās darbība tiek finansēta no valsts pamatbudžeta. LPR ir dibināts 2006.gada augustā ar mērķi nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību.
LPR attīstības padomes sēdes galvenais mērķis bija saprast, kas ir nepieciešams Latgales uzņēmējiem attīstībai, un izvērtēt Latgales lomu Nacionālajā attīstības plānā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
