Foto: F64
NATO nemilitāro kravu pārvadājumiem Latvijas ostas nav pašas izdevīgākās, jo kopējās transportēšanas izmaksas, vedot kravas caur Latvijas ostām, ir lielākas nekā caur Polijas vai Vācijas ostām, pastāstīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

"Vest šīs [NATO] kravas caur Rīgas ostu tomēr nav tik izdevīgi, kā caur Polijas vai Vācijas ostām, kurās konteiners tiek uzlikts uz sliedēm un taisnā ceļā nogādāts Afganistānā," viņš sacīja.

Loginovs atzina, ka NATO kravu transportēšana caur Rīgas ostu tomēr neapstāsies, jo, lai nodrošinātos pret iespējamām diversijām, amerikāņi NATO kravas nekad nevedīs tikai pa vienu piegādes kanālu. "Ja visu laiku NATO kravas tiks vestas caur Hamburgu, pastāv teorētiska iespēja, ka [pasaules meklētākais terorists Osama] bin Ladens varētu veikt kādu diversiju, piemēram, izjaukt vilciena sliedes, un vestās kravas būtu vējā. Ne velti ir teiciens, ka visas olas nav jāglabā, saliktas vienā grozā," norādīja Loginovs, uzsverot, ka mūsu ostas šādiem kravu pārvadājumiem nav pašas izdevīgākās, tāpēc, ka, vedot kravas caur Rīgu, tām nepieciešams lielāks kravu apstrādes operāciju skaits.

Viņš teica, ka pašlaik visi lielie konteineru kuģi iet uz Eiropas lielajām ostām, piemēram, Hamburgu, jo 70% uz klāja esošo kravu ir domātas Rietumeiropai, un tikai 30% tālākiem tirgiem. "Uz Rīgas ostu šie kuģi nāks tikai tad, kad lielākā daļa uz tiem esošo konteineru būs domāti mūsu reģiona vai austrumu tirgum. Tik ātri tas nenotiks, tāpēc arī turpmāk šie kuģi ies uz lielajām Rietumeiropas ostām," viņš paskaidroja.

Loginovs minēja, ka, lielajam konteineru kuģim piestājot Hamburgā, no tā tiek nocelti visi konteineri un lielākā daļa šo konteineru paliek Rietumeiropā, savukārt atlikušie 10-20% tiek transportēti tālāk uz Afganistānu. "Ko šajā gadījumā dara transportētāji? Tie Afganistānai domātos konteinerus uzliek uz vilciena un ved līdz Polijas-Baltkrievijas robežai. Šī bija pirmā operācija. Otrā operācija - Afganistānai domātie konteineri tiek pārcelti no Eiropas standarta sliedēm uz Krievijas standarta sliedēm, lai tos tālāk vestu līdz Afganistānai. Attālums līdz Afganistānai ir tieši tāds pats," pavēstīja Loginovs.

Brīvostas pārvaldnieks klāstīja, ka, transportējot kravas caur Rīgas ostu, kopumā ir jāveic sešas operācijas. Pirmā operācija ir kravas nocelšana no kuģa Hamburgā, otrā - kravas uzkraušana uz dzelzceļa platformām, lai to pārvestu uz citu ostā esošo termināli. Trešā operācija - krava no platformām tiek nocelta un ielikta mazākā fīdera tipa kuģī. Loginovs teica, ka ceturtā operācija ir kuģa aizbraukšana uz Rīgu vai Tallinu, savukārt piektā operācija ir tad, kad kuģis ir sasniedzis Rīgu vai Tallinu un konteiners no kuģa tiek nocelts nost, un sestā operācija - konteiners tiek uzlikts uz dzelzceļa platformas, lai turpinātu ceļu uz Afganistānu.

"Tādējādi, vedot konteinerus caur Rīgu, jāveic vairākas liekas operācijas, no kurām visas maksā naudu. Tas šo kravu piegādes kanālu padara neizdevīgu," viņš sacīja.

Loginovs atzina, ka NATO nemilitāro kravu apmērs salīdzinājumā ar visām Rīgas ostā pārkrautajām konteineru vienībām ir niecīgs.

Jau vēstīts, ka caur Rīgas ostu uz ASV un NATO spēkiem Afganistānā tiek transportētas nemilitārās kravas.

Rīgas ostā šogad deviņos mēnešos pārkrāva 22,3 miljonus tonnu kravu, kas ir par 0,2% mazāk nekā 2009.gada deviņos mēnešos, savukārt pērn gadā kopumā Rīgas brīvostā pārkrauti 29,724 miljoni tonnu kravu, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2008.gadā.

Rīgas brīvosta pēc pārkrauto kravu apmēra un arī apkalpoto pasažieru skaita pērn bija lielākā osta Latvijā. Šā gada pirmajos mēnešos tā gan atpalika no Ventspils ostas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!